ljipa:

Iesim paslēpēs bez drēbēm... Un tā vienēr... Mēs ejam šajās paslēpēs. Slēpjamies no sevis un no citiem. Bet tajā brīdī, kad ejam bez drēbēm, kad paliekam kaili pārējās pasaules priekšā... Kas mani glābs, kas mani atpestīs, ja es šovakar pēkšņi nolemtu nomest visu nost? Savas drēbes, savas maskas, un nostāties pasaules priekšā tāda, kāda es esmu? Kaila un neaizsargāta...

Mēs spēlējam spēlītes viens ar otru. Tēlojam un priecājamies. Mēģinam aizmirsties un aizmirst. Un, kas, ja ne es pati, spētu mani pašu mīlēt tādu, kāda es esmu? Kurš?