Jau otro nedēļu veiksmīgi slimojos pa mājām. Izskrēju nopirkt paciņu cigarešu. Jauki jau tā brist pa tikko uzsnigušu, mīkstu sniegu, kur vēl nav iemītas pēdas, jauki, lēni krīt sniegs, kas pārvērš tevi par kupenu (tas nu gan nav jauki brīdī, kad veikalā vai mājās tiec siltumā un sāc kust). Liekas, ka pa JG ar tām raķetēm gaisā uzgājuši arī cilvēki, jo bez sētnieka un pārdevējas neviena cita cilvēka neredzēju. Pat kustošu mašīnu ne...

P.S. Lai nopirktu paciņu cigarešu un jogurtu ir nepieciešams 2x vairāk laika kā pirms JG. PVN likmes paaugstināšana pat vietējās kiosk-bodītes ir pārvērtušas par kases aparātu pārprogrammēt-nepagūšanas upuriem. Man šķiet, ka pārdevēja sevi apkrāpa par dažiem santīmiem... :(