ljipa:

Tev tak' kaut reizīti ir gribējies pateikt kaut ko TĀDU, lai visiem paliek mute vaļā, lai Tevi citē gudrās grāmatās, saka, ka vot šitais te zina, ko saka!
Bet, kad paskaties uz šitiem TĀDIEM, mēs varam teikt tikai 2 lietas (subjektīvs viedoklis, protams):
1) visi par to sajūsminās, jo labi skan, izklausās, paķer;
2) viņš ir pateicis ko tādu, ko visi sen jau zina, tikai baidījušies to izteikt, šmais saņēmies, tad jau es nebūs vainīgs, ja bubināšu ko tādu, ko kāds cits jau ir nobubinājis.
Bet, ko es ar to visu gribu teikt? Šodien gribējās pateikt ko TĀDU. Un tad es sapratu, ka ko TĀDU saku itin bieži. Tikai dažreiz tas ir mans TĀDS, citreiz Tavs TĀDS, citreiz kāda baisi zināmā TĀDS. Un kurš vairs pateiks, kam tas TĀDS pieder?

Un tāpēc, lai šo nastu noveltu no saviem pleciem, jo spriedelēšana man šodien nav pie sirds, aizveļu to tālāk uz Taviem vai kāda cita pleciem... Ja nu kādam ir luste sagruzīties.

Mans šodienas TĀDS:

Izklausīties loģiski nav nekāda māksla, jāmāk tikai spēlēties ar vārdiem.