Man reiz teica, ka šaubīties ir labi, tas nozīmējot, ka es domāju...

Man pēdējā laikā sēž lielum lielais nemiers iekšā - palikt te vai doties citur?
Itkā esmu lielum lielais Latvijas mīlētājs un nekad negribu pamest šo valsti pavisam, bet pēdējā laikā tā vien gribas aizlaisties prom, paslēpties no Latvijas. Vienīgais, kas mani attur ir doma, ka tad ir jāpamet darbs, universitāte, jāaiziet no sava dzīvokļa, mantas jānovieto pie māsas dzīvoklī un jādodas pretim nezināmajam. Pietam nav jau zināms gala mērķis, nav naudas, lai kaut kur aizbraucot butu kāds atspēriena punkts. Vai, vai, bet sirds vairs tik ļoti nespēj te uzturēties, sirdij te paliek par grūtu...

Šaubas, nemiers...