ljipa:

Jauki jau nosvinēju un joprojām turpinu svinēt, tikai tagad biki piezemētāk...
Bija jau jauki! Paldies par ziediem, skaistām runām, dāvanām. Paldies par to, ka pacēlāt glāzes par mani (ne vienu vien), paldies, paldies, paldies! Bet ziniet? Manī tagad ir nedaudz laimes, nedaudz vecuma nastas, nedaudz vairāk gudrības un rūpju, bet tas jau ar vecumu parasti nāk... ;0)


Un atkal viņa dziedāja par māņiem, kas saulē izplēnē kā migla un lietū kūst kā cukurs...