Pēdējā laikā jūtos pazudusi! Nē, ne jau tā, ka manis nav! Es taču esmu - kolēģi mani satiek, tot samij kazjol mani satiek, draugi mani satiek, ģimene šad un tad mani satiek. Bet es pati? Kaut kā pēdējā laikā satikt sevi nespēju!
Man ir labi, ir beigusies melnā svītra, drīz būs jubilēungs utt., bet manis itkā nav. Es esmu kaut kur starp to un šito. Bet, atrodoties pa vidu, manis patiesībā itkā nekur nav. Es plivinos kaut kur pie hotizonta starp debesīm un zemi, starp jā un nē, starp ir un nav.
Bet - patīkami...

Es smaidu pie sevis...