ljipa:

Kad man bija kādi 5 vai 6 gadi, dzīvoju Kaļķu ielā 2 - tajā mājā, kur tagad merši apakšā izlikti. Tur ir tāda vārtrūme uz pagalmu, kas ir pie Pēterbaznīcas. Dīvoju virs šīs vārtrūmes stāvu augstāk. Zem mums dzīvoja viena sirsnīga krievu kundze ar dēlu un vectēvu - ļoti medaļainu kungu, kurš kāds pulkvedis vai kas tamlīdzīgs bijis. Atcerējos, ka viņiem mājās vienmēr bija auksta grīda, jo lielā istaba bija tieši virs tās vārtrūmes. Un viņa ļoti cītīgi centās runāt latviski. Katru reizi, kad nāca ciemos, kad zvaīja pie durvīm, kad jautāja viņai, kas tur ir, viņa allaž atbildēja: "Laupitāji".



Kamdēļ tieši šī atmiņa?