ljipa:

Piedod, Tēvs, jo esmu grēkojusi... Pēdējo reizi pie grēksūdzes biju neatminami sen... Es pat vairs neatceros, kas jāsaja pie bikts nākot, bet domāju, ka Dievs mani sapratīs tāpat, jo Viņš mūs visus mīl tādus, kādi esam, ka baznīcas kanoni neko daudz Viņam nenozīmē.
Es esmu grēkojusi. Manī ir tik daudz sāpju, baiļu un dusmu, ka nespēju sevi mīlēt. Kā lai es mīlu kādu kā sevi pašu, ja nemīlu pati sevi? Man tik daudz cilvēkiem vēl vajadzētu paspēt pateikt, ka viņus mīlu - no visas sirds, bet to teikt mūsu sabiedrībā nav pieņemts. Tos kas mīl un to saka, uzskata par vājprātīgiem, bet Tavs dēls, Jēzus Kristus, taču sludināja mīlestību...