Kalamburu diena... Gan darbā, gan uz ielas, gan manā prātā...

Šausmīgi daudz prieka un enerģijas manim ir iekšā! Tik daudz, ka spraucas ārā pa visām maliņām! Mans ķermenis ieelpo pasauli un izelpo lielum lielu prieku un dzīves mīlestību! Man liels prieks šodien par to, ka esmu piedzimusi, kaut arī no rīta sēdēju gultā un apspriedu to, ka izklaide manā dzīvē ir kļuvusi par rutīnu! (problēmas ar dzīves jēgu) Es strādāju, sportoju, mācos, skraidu pa pasauli, satieku draugus, nedēļas nogalē nogrimstu izklaidēs un skavās... Aizmiegu, esmu laimīga, aizmirstu nedēļas rutīnu, nonāku atpūtas rutīnā... Man dažreiz paliek bail par to, ka mana dzīve ir tik pa plauktiņiem salikta, tik paredzama, vismaz man...

Bet tik un tā - šodien es smaidu pār visu ģīmi un jūtos tik laimīga, ka brīžiem iezogās bailes par tās zaudētiespēju.

Bet bailes mani šodien neuzvarēs! Ne par kādu naudu!

=0)

Mazas austiņas ar tēju, tēja ar pienu. Uz nerviem krītošs troksnis kaut kur virs galvas (šamie sadomājušies jumtu taisīt!!!).
Man biki sabesīja viena lieta: manam brālim rīt tiesas sēde, mana kolēģe krīt panikā jo nogalināta viena mūsu kliente/sadarbības patnere, bet ko es? Es joprojām smaidu kā no rīta! Man viss sagādā prieku! Joprojām mīlu šo pasauli un visu, kas tajā!

Vai es būtu bezsirde?