Būtu bijusi tik jauka nedēļas nogale - tik ierasta, ja ne visa tā, ko sastrādāju! Aizgājām, aizgājām uz "Hedoniju 55" ("sešu beigtu mušu kājas, meklē, kur ir mūža mājas, kur ir kalni, kur ir lejas (..)", bet šito gan jau lielākā daļa ir dzirdējusi). Biki Bonaparta, biki citu prieku, dažu smaidīgu seju pie draugiem vēlāk dzīvoklī. Protams, ka no rīta cītīgi cēlos, ka aizgāju uzrakstīt ieskaiti, bet pēcāk gan stāvēju uz Rīgas apvedceļa pie Piņķu pagrieziena un laidu uz Liepāju! Paldies Tev, Paul, (tas gadījumam, ja lasi) par visu! Es tik tiešām baisi labi papriecājos, jo īpaši par Tevi ar kruķi ap galdu lēkājam, gan ar kruķi biljardu spēlējam. Bet tagad publiski paziņoju "Kurzemes Vārda" gada lielāko lažu - raksta virsrakstā kļūda netika atrasta un izlabota, pat ejot caur vairāku cilvēku rokām, tādēļ virsraksts skan sekojoši, vismaz sākums - "Spoli pa solim (..)". Jauki, ne?
Agrs rīts putenī un došanās tālāk uz Jelgavu, kur tikai ap kādiem desmitiesm ierados un uzcēlu augšā cilvēku baru, kas mierīgi gulēja un smirdēja, šamie pat nezināja, ka viņiem strādā durvju zvans, tagad zina!
Šorīt beidzot ceļš līdz mājām, fiksa duša un darbs...
Notikumu jau bija daudz, darbību daudz, kaut vai tā vakarvakara ananāsu kompota ēšana no bļodiņas, kas palikta zem lampas, lai ananāsi sasniegtu istabas temperatūru, un dambretes spēlēšana (es dambreti nebiju spēlējusi kopš brīža, kad tēvs vēl pie mums dzīvoja, tb, kādus gadus pacmit).
Bet secinājums ir viens: vienā nedēļas nogalē var paspēt izdarīt daudz vairāk, nekā biju domājusi agrāk. Jā, attālumu ziņā, cilvēku ziņā, bet vai arī savā?

Lai jums f*** Sv. Valentīna diena - ienīstu šo masu psihozi, Ziemassvētkiem, Lieldienām, Jāņiem un tamlīdzīgiem svētkiem redzu vismaz pamatojumu kaut kādu! Tādēļ pēcpusdienā izvairieties no ļaužu bariem, pas Dies'!

Tik daudz prieka, ka skumji!
Man negribās, lai notiek tas, uz ko, kā izskatās, manas pasaulītes viena daļa virzās!
Man negribās cilvēkos izraisīt atkarību! Nia!