Atvaljinaajums aizlidoja veeja spaarniem... Bij jau arii kam lidot - divas nedeeljas... Tagad atkal emu darbinjaa... Diez', kur man bija galva, ka cereeju uz paarmainjaam she? Nekas nav mainiijies... Es zinu, ka nedriikst gruzities, ka nedriikst sevi gruziit... Es pashlaik negruzos, tikai skumstu... Mani ir paarnjeemushas skumjas, ceru, ka taas paaries vienaldziibaa pret manu darbu... Ne jau taadaa vienaldziibaa, ka tu cilveeks neko nedari, bet taadaa zinjaa, ka tev shii dariishana neraisa nekaadas emocijas... Latvieshu muuzjiigais peecpadomijas sindroms - tas cik labi juutos nav svariigi, svariigi ir tas, lai es peec iespeejas vairaak nopelniitu...

=0)

Tagad juutos pavisam nomaakta... Bet varbuut ir labaak, ka tiko notika taa kaa notika... Varbuut tieshaam... Dziive nemaz nav tik dranjkjiiga... Dranjkjiigs ir tikai izpildiijums... Bet par to lai uztraucas citi...

=0)