Kreatīvākais periods škiet ir ap pusnakti un pāris stundas vēlāk.
Nepārtraukts domu plūdums, taisni apbrīnojami. Turpretī no rīta viss ir kā ar slotu "izslaucīts". Skarbā realitāte tevi apņem un saldē vēl vairāk kā +18 C grādu temperatūra istabā vai aukstā koridora grīda, basu kāju skarta. Galva ir tukša un nedaudz spalgi dun, iekšā. It kā meklēdama vakardienas harmonijas izjūtu. Nudien nezinu, bet celties un doties ir tik neizmērojami grūti. Gribas atkrist un ļauties vēl. Bet ir laiks! Saules pielietā istaba staro, zelta putekļiem noklāta, un es staroju pretī.
Taču vakardiena ir neglābajami zudusi, nu vismaz idejiski. Vai domām ir derīguma termiņš? Manām laikam ir.
Ir uzausis dūmakains ziemas rīts. Kārtējais.
Comments
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Diemzheel arii juutaam ir deriiguma terminjsh... tiesa - zheel gan tikai taadeelj, ka saap pasham un saap Sasham. Patiesiibaa laikam jaapriecaajas, ka terminjsh beidzies jaunaam emocijaam...
(Reply to this) (Thread)
Emocijas visa būtība ir tur, ka tā ir īslaicīga, mirkļa bauda, kuru alkstam atkārtot vēl un vēl. Šo sajūtu.
|
aa, tas jaa, bet es vairaak biju domaajusi par juutaam - taadaam kaa miilestiiba, piemeeram. Taa meedz izsiikt.
Protams, tā mēdz notikt. Sliki gan ir tas, ka reizē izsīkst arī kautkas no Tevis paša. Minimāli, bet tomēr.
|
Es gan teiktu, ka izsiikst daudz...bet nu tas taa - nekas jau nav bez iemesla. Droshi vien, ka tas, ko mees ieguustam no katraam bijushajaam juutaam, ir lielaaks par to, ko mees zaudeejam.
(Reply to this) (Parent)