Good&Evil

Arhivētais

31. Janvāris 2006

01:32: Prāta pēdas
Kreatīvākais periods škiet ir ap pusnakti un pāris stundas vēlāk.
Nepārtraukts domu plūdums, taisni apbrīnojami. Turpretī no rīta viss ir kā ar slotu "izslaucīts". Skarbā realitāte tevi apņem un saldē vēl vairāk kā +18 C grādu temperatūra istabā vai aukstā koridora grīda, basu kāju skarta. Galva ir tukša un nedaudz spalgi dun, iekšā. It kā meklēdama vakardienas harmonijas izjūtu. Nudien nezinu, bet celties un doties ir tik neizmērojami grūti. Gribas atkrist un ļauties vēl. Bet ir laiks! Saules pielietā istaba staro, zelta putekļiem noklāta, un es staroju pretī.
Taču vakardiena ir neglābajami zudusi, nu vismaz idejiski. Vai domām ir derīguma termiņš? Manām laikam ir.

Ir uzausis dūmakains ziemas rīts. Kārtējais.

14:16: Skaņa
Kondicioniera uzstādītāji urbjoties sienā radīja tādu troksni, ka es satraucos, un piespieda mani iet pusdienās.

UPD. Apsargi māk izteiksmīgi zeštikulēt ar atslēgu saišķi.

Mūzika: Urbja dziesma
Powered by Sviesta Ciba