| |
[Aug. 22nd, 2012|04:04 pm] |
Mr. devis brīvlaišanu un šajās dienās mēs nekur tālu nebraucam, tikai ejam uz tuvējām pludmalēm - baudam sauli un Melnās jūras ūdeni.
Šodien piekrastē, lai izkonkurētu savus kaimiņus, saldējuma pārdevējs mums apsolīja 1 grivnas atlaidi katram saldējumam. Kad atnācām otreiz nopirkt mājupceļa saldējumus, atlaide mums joprojām bija spēkā, bet, kad mājupceļam pārskaitījām izdoto atlikumu, sapratām, ka pārdevējs izdarījis sev "lāča pakalpojumu" un 2 grivnu atlaides vietā mums vēl samaksājis 40 grivnas par saviem saldējumiem.
Par viņa "dāvanu" nopirkām šādu burvīgu "dāmu":
|
|
|
| |
[Aug. 20th, 2012|10:22 am] |
Bijām Sevastopolē, galvenais iespaids - ļoti daudz sirpju un āmuru, un reizēm tanku un karakuģu. Krievu zemūdenes gan nesanāca redzēt, bet viņas tur esot un acīmredzmi labi slēpjas.Izbraucām ar kuģīti, kas šeit skaitās kā gluži parasts sabiedriskais transports, lai nokļūtu pilsētas ziemeļu daļā.
Redzēju arī daudzus smukus jūrniekus maršējam pa piekrastes zonu.
Mr. mani iepriecināja ar gaisīgu vasaras platmali, kas mani veiksmīgi glāba no karstās saules un neļāva vēl vairāk apdedzināt jau tā viegli apdedzināto muguru.
Braucot mājās, no autobusa loga varējām vērot skaistus dabas skatus, kas tika pavadīti ar burvīgu saulrietu.
P.s - Mr. pamanījās izdzert 1 litru tarhūnu, saglabājot dabīgu ķermeņa krāsu! :D |
|
|
| |
[Aug. 18th, 2012|03:31 pm] |
Pēc nedēļu ilgas būšanas Ukrainā beidzot nopeldējos. Līdz šim bija iegriezies vējš, kas atnesa vēsu ūdeni, vien 13 grādu siltu. Šodien beidzot bija silts ne tikai laiks, bet arī ūdens, un izdevās patīkama pelde.
 Nogaršojām arī vietējo kebabu (šaurma), kā arī vietējo alu.
Rezultātā esmu veiksmīgi nogurusi -tā kā šobrīd aiz loga pēkšņi lietus gāž kā no spaiņiem, tad varu doties diendusā. |
|
|
| Aipetri |
[Aug. 15th, 2012|06:20 pm] |
Kā 8:00 izgājām no mājas, tā tikai tagad atgriezāmies. Visa diena veltīta Aipetri izpētei. Augšā braucām ar trošu vagoniņu, kuru 2h nācās gaidīt garā rindā. Tomēr bija tā vērts, jo 1234 m tika veikti nieka 10min ar neaizmirstamiem skatiem un izjūtām.
Augšā mūs gaidīja tatāru izveidota pilsētiņa, kurā var ēst, fotogrāfēties ar piekūniem un iepirkties. No visa tā priekšroku devu ēšanai un nogaršoju burvīgu plovu un teļa gaļas šašliku, par ko tika samaksātas 99 grivnas.
Neizpalika arī kāpiens augstākajā Aipetri smailē, no kuras pavērās elpu aizraujošs skats, kā teica Jānis, uz brīdi varēja sajusties kā Dievs.
Pa ceļam līdz smailei mērojām akmeņainas kalnu takas ar visu tajā iekļauto faunu. Kā pirms ekskursijas teica kāda ekskursijas vadītāja, tad pa ceļam nav ieteicams nogaršot ogas, jo tās ir ēdamas tikai vienreiz, kā arī nav ieteicams ostīt ķērpjus vai tos pīpēt. Bijām visu to ievērojuši, tādēļ droši un veiksmīgi atgriezāmies pilsētiņā. Tā kā rinda uz trošu vagoniņu būtu jau 3h garumā, tad nolēmām atpakaļ braukt ar mašīnu pa serpentīniem.
Braucām pa kalna DA nogāzi, jo, kā teica vadītājs, tad brauciens pa D nogāzi ir vienreizējs un bezmaksas. Lai gan tas skaitās viens no nedrošākajiem ceļiem Krimā, tomēr, kā teica šoferis, uztraukumam nav pamata, jo Aipetri vēl nav Kaukāzs, kur mašīnas no aizām nevelk ārā, jo šeit to vēl dara. Gana mierinoši! |
|
|
| |
[Aug. 14th, 2012|07:09 pm] |
Šodien bijām Jaltā. Piekrastē 3x vairāk cilvēku nekā Jūrmalā "Jaunā viļņa" laikā. Papusdienojām Jaltas McDonaldā, kurā bija 12 kases ar 5cm atstarpi viena no otras, un, lai arī visas strādāja, rindas stāvēja pamatīgas. Iemaldījāmies arī mākslinieku ielā, kur satikām interesantu karikatūristu, kas bija gandrīz vienīgais no n-tajiem, kas zīmēja portretus dzīvajā, nevis no fotogrāfijām. Bet ejot cauri Jaltas tirgum, iepazināmies ar arbūzu kaudžu kultūru un nopirkām savu pirmo arbūzu.
P.s - Vietējie stāsta, ka šobrīd Alupkā esot netīrāks nekā citus gadus, tomēr eksistē entuziastiski sētnieki, kas 00:00 slauka ielu tā, ka viss pagasts skan. |
|
|
| |
[Aug. 13th, 2012|09:59 pm] |
Gandrīz visu nakti lija, un no rīta saimniece paziņoja, ka šorīt esot vēsāks nekā citos rītos, lai arī aiz loga jau bija +29.
Par spīti tam, pa ēnainākajiem ceļiem devāmies apciemot tuvējo tirgu
un tālāk Voroncova pili
un tās skaisto parku.
Pa ceļam notika arī pirmā tuvā tikšanās ar Melno jūru.  Vakarā otrā satikšanās un mēģinājums doties peldēties beidzās neveiksmīgi, jo vēji beidzot bija atnesuši aukstos ūdeņus. Vietējie ārsti saka, ka tas esot labi, jo tad ūdens attīrīsies, bet es diez ko lielu prieku tomēr neizjutu.Šovakar lietus izskatās, ka nebūs un cikādes dzied skaļi un skaidri.P.s - šodien spēlējam up-words krievisko versiju un es pat ar savām švakajām valodas zināšanām apspēlēju Mr.! Nieks, bet tomēr prieks.
|
|
|
| Simferopole - Jalta - Alupka |
[Aug. 12th, 2012|10:24 pm] |
Līdz Jaltai braucām pa Ginesa rekordisti - pasaulē garāko trolejbusa līniju. 2,5h ceļā un fantastiska ainava aiz loga. Lai arī PSRS laikus pašai nav nācies pieredzēt, bet, zinot to no bildēm, liekas, ka esmu atgriezusies senās fotogrāfijās. Nepamet sajūta, ka visas lietas ir pārklātas ar krietnu putekļu kārtu.
No Jaltas uz Alupku ar autobusu drīzāk lidojām, nevis braucām. Braucot lejā pa kalnu ceļu, autobusa šoferis nevis piebremzē, bet vēl palielina ātrumu un kopā sanāk 130km/h, tā ka uz līkumiem jāskaita tēvreizes. Tā nu beigās tomēr veiksmīgi nolaidāmies kalnu ielokā pie Melnās jūras.
Tā kā esmu pieradusi pie Latvijas pauguriem, tad milzīgais Ai-Petri, skatoties pa autobusa logu, izlikās kā milzu tumšs mākonis, kas pārklāj debesis.
P.s - Vakarā piedzīvojām pirmo subtropisko vētru ar pamatīgu zibeni, lietu un vēju. |
|
|
| Vakars Simferopolē! |
[Aug. 12th, 2012|11:58 am] |
Izejot no lidostas, tevi ielenc taksisti, kas cītīgi cīnās par to, lai tu brauktu tieši ar viņu taksi. Jārēķinās gan, ka tas visticamāk izmaksās 2-3 reizes dārgāk nekā, ja taksi izsauks kāds vietējais pilsētas iedzīvotājs.
Tā nu, kad beidzot atbrauca mūsu gaidītais taksis, tad atklājās, ka Ukrainā ir pilnīgi normāli, ka no oficiālas takšu firmas atbrauc taksis ar izsistu aizmugurējo stiklu un nokritušu priekšējo bamperi.
Mājās nonācām gana veiksmīgi un ātri, ņemot vērā, ka pa pilsētu braucām uz 90-110 km/h. |
|
|
| Kijevas lidosta |
[Aug. 12th, 2012|11:05 am] |
5h Kijevas lidostā, gaidot nākamo reisu uz Simferopoli, "iepazināmies" ar diviem melnādainiem, arābiski runājošiem puišiem!
5h laikā vienīgais, ko viņi darīja, bija dzēra kafiju, pīpēja un runāja pa jaunākās klases telefoniem un to visu darīja secīgi, bez pārtraukumiem. (Izdzer kafiju - uzpīpē - 30min runā pa telefonu - aiziet pakaļ kafijai, izdzer - uzpīpē - 30min runā pa telefonu... utt.)
Atsevišķos starplaikos (starp telefona sarunām), kurus par tādiem grūti nosaukt, tika caurlūkots portatīvais dators un vēl pilnībā neizsaiņotais iPad's!
Tā nu mēs viņus novērtējām kā no modernajām tehnoloģijām 'atkarīgus' austrumniekus, kas lieliski mums kavēja laiku! |
|
|
| |
[Aug. 12th, 2012|10:46 am] |
Mr. deva vārdu jaunai lidmašīnas markai, sakrustojot "Boeing" un "Bombardier" - "Boenier"! |
|
|
