| 7.diena Krk - Rab - Pag - Krk |
[Aug. 25th, 2013|11:57 am] |
Šīs nakts mieru mums veiksmīga traucēja piektdienas nakts ballīte, kuras mūzikas skaļums piepildīja ne tikai norises vietu, bet arī tuvāko un tālāko apkārtni. Jāsaka gan, ka ar vietējiem dziedātājiem šeit laikam ir tāpat kā ar tiem putniem - ķērc uz nebēdu! Jāpiemin, ka mans nakts miers bija tik ļoti iztraucēts, ka man spēja traucēt pat aiz sienas krācošais vācietis!
Lai arī kā gulējuši vai negulējuši, jau 8:20 gaidījām pie mūsu kuģa, lai dotos ekskursijā uz kaimiņu salu Rab'u. Ceļš pa ūdeņiem bija mierīgs - nemocīja ne jūras slimība, ne kāda cita slimība, ja vien itāļus nepiedēvē pie kādas slimību klases! Brauciens bija tik mierīgs, ka Jānim nācās secināt: "Kapteinis arī mierīgi brauc un runā pa telefonu!" Es: "Nu par aisbergiem šeit viņam nav jāuztraucas!"
Veiksmīgi nobraukuši 2h ceļā, sasniedzām Rab salu un piestājām pie pašas vecpilsētas. Veiksmīgi aizlavījāmies no tūristu grupas un divvientulībā izstaigājām skaistās vecpilsētas ielas ar daudzajām blakus novietotajām baznīcām. Man visvairāk iepatikās benediktiešu māsu klostera baznīca, kur māsas, tērpušās viscaur baltā, pie altāra kā marmora iekaltas staujas pieklusināti dziedāja viņām vien saprotamas dziesmas.
Tā kā saule šajā dienā mūs lutināja ne pa jokam, tad pa ceļam nolēmām nogaršot itāļu saldējumu ar pistāciju garšu, kurš negaidīti nu ieņem 1.vietu starp šīs vasaras gardākajiem jaunatklājumiem. Viens saldējums vēl nebija pieveikts, kad mūsu kārā acs ķērās pie cita nolūkošanas un pie pēdējā kumosa es jau saucu pārdevējam: Rocher! Un šis, lai arī iepriekšējo nepārspējis, tomēr bija gardākais šokolādes saldējums ar rocher gabaliņiem.
Atgriežoties uz kuģa, mūs gaidīja pusdienas, kurām saldajā ēdienā sekoja negaidīts piedzīvojums. Piekrastes kaijas, tiklīdz mūsu kuģis sāka kustību, metās nopakaļ kuģim un pavadīja to vēl krietnu gabalu, līdz nebija apēsta visa no pusdienām pāri palikusī maize. Lieki piebilst, kādu sajūsmu un foto priekus tas radīja visiem uz klāja esošajiem. Kaijas lidoja tik tuvu, ka tās varēja barot no rokas vai arī noķert, ja pusdienas bija šķitušas "par īsu".
Kad visa jezga ap kaijām bija norimusi un viesmīļi sāka novākt traukus, Jānis norādīja uz būtisku lietu. Uz galda vēl joprojām stāvēja sāls un pipari - divas lietas, kas tik ļoti pietrūkst mūsmājās. Tā nu turpmākās 10 minūtes norisinājās operācija "sāls iegūšana", kas ietvēra priekšmeta atrašanu, kurā sāli transportēt līdz mājām, kā arī paša sāls izdabūšanu no trauciņa. Viss norisinājās veiksmīgi, un jau vakarā mūsmājās stāvēja trauciņš ar sāli!
Pa ceļam piestājām arī Pag salā, kur, tā vietā, lai kāptu stāvā kalnā un aplūkotu olīvkoku dārzu, mēs izvēlējāmies alternatīvu un palikām gozēties pludmales saulē! Jāatzīst, ka šajā salā es saskāros ar asākajiem akmeņiem manā dzīvē. To šķautnes ūdens nebūt nav nogludinājis, bet tieši pretēji -padarījis asas kā asmeņus. Vien atspiešanās pret šādu akmeni ar roku rada visai redzamas, bet labi, ka pamazām pārejošas pēdas. Katrā ziņā šodien pārliecinājos, ka apavi peldēšanai Adrijas jūras ūdeņos tiešām ir vitāli svarīgs atribūts, ne tikai jūras ežu dēļ!
Atgriežoties no pludmales, iepazināmies ar savdabīgu Horvātijas ceļazīmi, kas brīdina par to, ka ceļu, pa kuru braucat, var šķērsot bārmenis, tādēļ atļautais braukšanas ātrums ir vien 10 km/h. Tāda nu ir tā kūrortu specifika!
Vēl pirms atgriešanās Krk ostā kuģa pasažierim tika piedāvāta iespēja peldēties Krk'as golden beach pludmalē, kurā nokļūt var tikai ar ūdens transportu. Pludmali ieskaujošās klintis saules gaismā nudien spīd kā zelts! Kad nu visi, kas vēlējās un varēja, bija nopeldējušies (šajā brīdī uz kuģa parādījās vesels bars raudošu bērnu, kuri acīmredzami un ausīm klausāmi nebija tikuši kārotajā peldē), mūsu ceļš tālāk veda uz Krk ostu, kur daži pusslapji, daži sausi un daži slapji no raudāšanas, veiksmīgi nokāpām no kuģa klāja!
Jāatzīst, ka ceļojums bija katras jūras jūdzes un zemes kilometra vērts!
P.s. Pa ceļam uz Krk salu tika noskaidrots arī jautājums, kādēļ tomēr šovakar būtu vēlams dzert alu.
Jānis: "Šovakar jādzer tumšais alus!"
Es: "Nav jau obligāti!"
Jānis: "Tad gaišais?"
Es: "Nē, es domāju, ka nav jau obligāti vispār jādzer šovakar!"
Jānis: "Bet kaut kā jau dienas jāskaita..."
Šīs dienas matemātiskie rezultāti:
1 mierīgs ceļojums ar kuģi
Daudz saules peldes, maz ūdens peldes
Nogaršotas 2 jaunas saldējumu šķirnes
Iepazīta viena jauna ceļa zīme
Tuvāk un tālāk iepazītas Rab kaijas
* Izdzerts viens tumšais alus, kā jau Jānis paredzēja! |
|
|