(e)

Varētu visu vienkāršot, reducēt uz pašsaprotamām lietām. Bet vai dzīvot tad būtu vieglāk ?

Pēc trim brīvdienām ir maķenīt grūti piešauties pie tā, ka ir jau otrdiena. Toties jūtos pilnībā atpūtusies, izvāļājusies pa gultu, izballējusies un izskraidījusies. Spēks ar mani, jo līdz sesijas beigām palikušas vairs tikai 2 nedēļas. :>

Bija veerts vakar aiziet uz DEPO, lai paklausiitos Kriipi Tulo. Neizsakaami daudz pozitiivu emociju un vispaar taads patiikams vakars. Un maajaas es arii veiksmiigi tiku, jo paspeeju uz kaut kaadu agro tramvaju, kas mani draudziigi aizvizinaaja liidz dziivesvietai.

Esmu spējīga darboties normālā režīmā tieši sešas stundas. Pēc tam man vajag diendusu, arī tad, ja, kā patlaban, ir gandrīz seši vakarā.
Manu profilu draugiem.lv ik pa laikam skatās ( lupī, blenž ) viens čalis, tas tā mazlietiņ uzjautrinoši, bet nu lai skatās, tas netraucē.
Tātad. Offline I go un vakarā uz Inteligent Debosch @ Andrejsala.
Atā, draudziņi.

MASĪVA Jaunā gada sagaidīšana. Baļļuks uz goda !

Šodien, gada pēdējā dienā es vairs nemocīšu sevi ar muļķīgām domām, jo beigās būs tikai tā, kā būs, tāpēc nost ar satraukumu, sākam ballēties !

Mana prognoze par 2 transporta veidu braukšanas kartes cenu, kā izrādās, bija visnotaļ precīza - tagad 10,75Ls vietā būs jāšķiras no 14,30Ls (es prognozēju +/15Ls). Pirmā janvāra rītā varēšu pamosties ar patīkamu apziņu, ka viss pēkšņi kļuvis dārgāks, bet ienākumi palikuši tikpat konstanti kā līdz šim. Burvīgi, bļed.

Tā gluži vienkārši gribas nobeigties. Ne jau aiz nez kādām bēdām, bet vot ņemt un nobeigties. Atrasties tādā temporary dead stāvoklī, un pēcāk atgriezties ar jaunu sparu, atdzimt no pelniem, vai velnsviņzin kā. Nu doma apmēram skaidra. Bet visticamāk, es atkal ieslēgšu sev to foršo režīmu, kas saucās nedomāt-par-to-par-ko-negribas-domāt un mēģināšu izlikties, ka viss forši un labi un ka ne par ko nav jāsatraucas, jā, ziniet, lieliski taču viss ir, varbūt pat pasmaidīt sanāks. Žēl tikai, ka tad, kad man tā visa mēslu būšana vienreiz piegriezīsies, NUDIEN piegriezīsies (jo no viņas jau nemaz nevar tā aizbēgt), tad gan būs patiešām traki.
Pagaidām vēl varu un vēl paciešu.
Vēl kādu brītiņu.

-Eu, jaukumiņ, tev nav 50 santīmu ?
-Ko tu gribi dzert ?
-Es negribu dzert, es gribu māāāājāāāās...

Ar tādiem tekstiem vakardien abas ar Madaru kasījām naudu atpakaļceļam no kluba. A ko, beigās tīri interesanti palika un ļaudis bija tik draudzīgi, ka saziedoja mums gandrīz 4 latus.