Nošpikoju baigo domu.
Pagriezīšu pulksteni uz priekšu un dzīvošu pati pēc sava laika. Par piecām vai desmit minūtēm būtu sīka mānīšanās. par desmit, divpadsmit stundām!! Citiem vēl nakts, man- jauna diena. Kad viņi modīsies, rītu domādami, es neteikšu, ka ir jau nakts.
Skrienot laikam pa priekšu, varbūt sakrāšu gadus. Ja pulkstenis mani nenodos.