 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
es vairs nezinu..... atbrauca dīlīte un pirms brīža nesprotamo, derdzīgo garastāvokli aizpūta kā dūnas spalvu saules apmirdzētā, zeltainā dienā. tik jauki,.. un vispār, vajadzētu piekrist, ka mīlestība ietcaur vēderu. apēdu tās pašas sausās siermaizītes (šoreiz gan nenoslinkoju un apbrūnināju un apdzeltināju tās) un teikšu tā, ka līdzko vēders izjuta laimes un piepildījuma sajūtu, tā arī šīs ziņas ātri jo ātri nonāca pie Mr. Cerveux, kurš tālāk man paziņoja, ka nu ir forš labsajūts un viss sit bumbās! pēc šodienas padarītajiem darbiem jūtos pacilāta un gandarījuma pilna. pirmkārt, (vsp to jau var skaitīt kā vakardienu, bet pēc plkst. laika šodiena) uzrakstīju nelielu ieskatiņu francūziešu mēlē par smieklīgo, bet pacilājuma dodošo grāmatiņu, kas patiesībā ir tā teikt "divu lotiņpuiku" stāsts tik šoreiz vēl klāt nāk super ūber krutā spēja lasīt citu domas un sazināties telepātiski. Feina ļasamviela, tik vajag atbilstošu auditoriju. nu bet okeī, like Brīze said "NU, COMMON" ir tak forši? aaa, plusā šodien izpildīju testu, kas pilnīgi nejauši man nokrita acu priekšā! bet tiešām burtiski nokrita, ņemot krēslu, uz kura bija izcilais žurnāls, kuram protams tajā brīdī vajadzēja laiski nolaisties uz grīdas BEZ , atkārtoju, BEZ nekādas skaņas, un kā par brīnumu uzšķirties tieši šim testam. Bet īstenība labi vien bija, ka tā. jautājums man diezgan aktuāls, moška pēc mācībām laist uz ārzemēm tur izbaudīt laimi gudrībās?! nu re, un atbilde tāda, ka lieliski prastu pielāgoties gan dzīvei tur, gan tepat, jaukajā dzimtenē, taču vēl lieku reizi padomāt un izvērtēt, kāpēc uz turieni močīt. vsp vērts padomāt. jā.... okei, jāturpina darbs pie zelta. dažas vietas, brīži , kad notikumi kkā dikti asociējas ar derdzīguma izjūtām, mani šķebina visvairāk. bet nu šovakar jāpiebeidz ir. citādi mans gandarījums biškucīt noslīdēs kādu vienu, divus līmeņus zemāk. ok bye, bye, see you soon, big baboon!!!
Tags: zelts
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
ai, sasodīts. šodien mani izpisa kā vecu plūmi. bļē. galvenais, ka man tāds pofigs tgd. pilnīgi pārsteidza mani. īstenībā tgd tā gribētos iet uz ielas un teroristu pavadībā ārdīt peļķes un lēkāt pa citiem sūdiem! jūs kādreiz esat tik dziļi sagriezti, ka sāp līdz nelabumam un liekas, ka visas iekšas jāvemj laukā,jo liekas, ka tā būtu simtreiz vieglāk. nevis agonijā mocīties dienas un naktis.. naktis un dienas.. dienas un naktis.. tā kā tāds metamais kauliņš tikai ar divām iespējām- nakts, diena- un kas tiek nemitīgi mētāts pa to sasodīto spēles laukumu, jo redz kādam sagribējies uzspēlēt cirku, bet viņš neredz, ka jums jau tas zajebis un tik met un met, un met, un met.... jā.. tik dziļi man neviens nav iegriezis, tik tā mazlietiņ. nemaz negribu, lai gan dažreiz gribu gan, bet man bail tik, lai kāds tā izdarītu. vsp tāds sviests, ka jāiet griezt vēnas ..... :D:D
Tags: vecas puvušas zeķes
Mūzika: we are terrorists
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Bļe.. ja būtu tik vienkārši uzmest uz lapas čaku, vislabāk Čaku zem alus pudeles pie Lindas. jaa...
īstenībā it kā jau tas ir elementāri izadarāms (dārgo watson, elementāri), ja vien nedomā par sekām, bet šoreiz nevaru nedomāt par tām. pārāk bieži jau to nedaru. Klau, kā tas nākas, ka iestādē es ir prātīgs, bet reālajā telpā-galīgs zaļknābis.??!!? Besī ārā šitāda padarīšana, un kad iedomājies par šitām h****m, tad vairākas dienas (nu vismaz atlikušo vakaru) grauzdē smadzenes, līdz degums jau pa visiem galiem laukā nāk.
Fukenīgi galva nestrādā, laikam angīnas bumbuļi kaklā iesprostojuši gaisu pelēkajās krokās, kur tas tagad smok un pūst. .. Jācer, ka rīt vismaz ar VĒLJOPROJĀM ESOŠO MELNO TUMSU JAUKĀS, SMAIDĪGĀS, MIEGU AIZDZENOŠĀS UN RĪTA VINGRUMU UN MUNDRUMU DODOŠĀS SAULĪTES VIETIŅĀ, būs perdelīgais gaiss izvēdinājies un būs veiksmīgs dienas sākums *engel*
nu vsjo mīlīši, šovakar uz WE ARE TERMINATORS nots beigsim pļāpāt un turpināsim pelēko darbu.
kruta, ne?
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
