es vairs nezinu.....
atbrauca dīlīte un pirms brīža nesprotamo, derdzīgo garastāvokli aizpūta kā dūnas spalvu saules apmirdzētā, zeltainā dienā.
tik jauki,.. un vispār, vajadzētu piekrist, ka mīlestība ietcaur vēderu. apēdu tās pašas sausās siermaizītes (šoreiz gan nenoslinkoju un apbrūnināju un apdzeltināju tās) un teikšu tā, ka līdzko vēders izjuta laimes un piepildījuma sajūtu, tā arī šīs ziņas ātri jo ātri nonāca pie Mr. Cerveux, kurš tālāk man paziņoja, ka nu ir forš labsajūts un viss sit bumbās!

pēc šodienas padarītajiem darbiem jūtos pacilāta un gandarījuma pilna. pirmkārt, (vsp to jau var skaitīt kā vakardienu, bet pēc plkst. laika šodiena) uzrakstīju nelielu ieskatiņu francūziešu mēlē par smieklīgo, bet pacilājuma dodošo grāmatiņu, kas patiesībā ir tā teikt "divu lotiņpuiku" stāsts tik šoreiz vēl klāt nāk super ūber krutā spēja lasīt citu domas un sazināties telepātiski. Feina ļasamviela, tik vajag atbilstošu auditoriju.

nu bet okeī, like Brīze said "NU, COMMON" ir tak forši?

aaa, plusā šodien izpildīju testu, kas pilnīgi nejauši man nokrita acu priekšā! bet tiešām burtiski nokrita, ņemot krēslu, uz kura bija izcilais žurnāls, kuram protams tajā brīdī vajadzēja laiski nolaisties uz grīdas BEZ , atkārtoju, BEZ nekādas skaņas, un kā par brīnumu uzšķirties tieši šim testam. Bet īstenība labi vien bija, ka tā. jautājums man diezgan aktuāls, moška pēc mācībām laist uz ārzemēm tur izbaudīt laimi gudrībās?!
nu re, un atbilde tāda, ka lieliski prastu pielāgoties gan dzīvei tur, gan tepat, jaukajā dzimtenē, taču vēl lieku reizi padomāt un izvērtēt, kāpēc uz turieni močīt. vsp vērts padomāt. jā....

okei, jāturpina darbs pie zelta. dažas vietas, brīži , kad notikumi kkā dikti asociējas ar derdzīguma izjūtām, mani šķebina visvairāk. bet nu šovakar jāpiebeidz ir. citādi mans gandarījums biškucīt noslīdēs kādu vienu, divus līmeņus zemāk.

ok bye, bye, see you soon, big baboon!!!

Tags: zelts