Es vakar nomiru.
5dien es skrēju, ta bija diezgan forši. Un 6dien es braucu ar riteni, tas arī bija forši, ja man tagad nesāpētu viens dibena vaigs. ārā beidzot, beidzot, beidzot IR pavasaris, vakar bija 17 vai 18 vai vēl vairāk grādi, šodien tikai 11 vai 12, bet tik un tā saule spīd un ir diezgan jauki. žēl, ka manam čalim brīvlaiks ir nākamo nedēļ, nevis šo, kā man. bet nekas. šodien vakarā kaut ko padarīsim ar meitenēm, tas ir diegan jauki.
Ā, es vakar gandrīz nomiru, vismaz bija sajūta, ka tā varētu būt, jo man galva vai plīsa pušu, es jau būtu mājās braukusi, bet tā galva mani gandrīz nogalināja... tik traki bija. Vispār vakar es daudz raudāju vakarā.. varbūt arī no rīta, krč visu laiku.. Es vienkārši visādas muļķības sadomājos utt. Man žēl P., ka viņam mani tādu bija jāpacieš, bet no otras puses diezgan jauki, ka viņš bija. Ehh... es esmu ārprāts.
Vakar arī reiz pa miljons gadiem pavadīju laiku ar vecākiem (kādas 2 stundas ar augstpapēžu kurpēm un īsiem svārciņiem pa mežu bridu), tas bija jauki.. un 5dien vakarā jau ar mēs bijām ar maniem vecākiem, drusku izklaidējāmies bolingā. he he.
Pagaidām iet labi, tikai jātiek no tām galvas sāpēm vaļā. Un ceru, ka 4dien vai 5dien uz P. laukiem aizbrauksim, tur ir forši. :)
Ā, es vakar gandrīz nomiru, vismaz bija sajūta, ka tā varētu būt, jo man galva vai plīsa pušu, es jau būtu mājās braukusi, bet tā galva mani gandrīz nogalināja... tik traki bija. Vispār vakar es daudz raudāju vakarā.. varbūt arī no rīta, krč visu laiku.. Es vienkārši visādas muļķības sadomājos utt. Man žēl P., ka viņam mani tādu bija jāpacieš, bet no otras puses diezgan jauki, ka viņš bija. Ehh... es esmu ārprāts.
Vakar arī reiz pa miljons gadiem pavadīju laiku ar vecākiem (kādas 2 stundas ar augstpapēžu kurpēm un īsiem svārciņiem pa mežu bridu), tas bija jauki.. un 5dien vakarā jau ar mēs bijām ar maniem vecākiem, drusku izklaidējāmies bolingā. he he.
Pagaidām iet labi, tikai jātiek no tām galvas sāpēm vaļā. Un ceru, ka 4dien vai 5dien uz P. laukiem aizbrauksim, tur ir forši. :)
Mamma tikai liek noni dzert, pie ārsta biju oktobrī, kad biu to galvu sasitusi, neko tur neatrada. izrakstīja kkādas zāles un viss. Tagad es dzeru ibumetīnu un dzīvoju, vakar vnk nebija tablete pa rokai. Nē, es ticu, ka nav labi un ticu, ka tas tā vnk nepāries un zinu, ka kaut kas jādara.. bet kaut kā drusku bail iet pie ārsta, jo negribu, lai atklāj, ka kkas sūdīgs man ir. Es visu laiku par to omītes lietu domāju, kas loģiski mani galīgi satrauc. Bet tāpēc es cenšos brilles visu laiku nēsāt.
Jaa, diemzeel tev ir jaaspiez un jaapieprasa, lai kaads pieveertu uzmanibu, jo aarstiem patiik iet pa to vieglaako celu, neiedzilinaaties. Es ticu, ka tev nekas nekaish, vnk ir labaak aiziet un par to paarliecinaaties un nevilkt garumaa, ok? :) Vasaraa vareesi aiziet pie aarsta arii te, bet iespeejams, ka ar pirmo reizi arii pateiks, ka nekas iipashs.
Bet nu, jā.. patiesībā man jau tā galva nesāp tiiiiik bieži, bet nu, jā, tomēr aiziešu pie daktera, apsolu. :)