I'm young and I'm easily bored

Interesanti, ka kopš iepriekšējā ieraksta manā dzīvē ir mainījusies viena no lietām, par, ko tur rakstīju. Un tas ir par tām problēmām un nelaimīgo mani.. JO es esmu diezgan priecīga un laimīga, un tāda esmu jau divus mēnešus un brīžiem šķiet, ka kaut kas nav kārtībā, jo nevar būt tā, ka man ilgstoši ir labi. Bet ir. Un nejau, ka manā dzīvē nav nekādu problēmu vai bēdu, bet drīzāk tas, kā uz to visu skatos ir tik ļoti mainījies, ka tas manu dzīvi vairs neietekmē sliktā veidā.
Bet jau uz citas nots.. pēc mēneša es būšu pabeigusi savas bakalaura studijas un tas ir diezgan dīvaini. Bet patiesībā pats dīvainākais ir tas, ka man jau kopš vasaras, kad pabeidzu pamatskolu (kas bija pirms 6 gadiem) līdz šim brīdim, vienmēr līdzās ir bijis mans vienīgais vīrietis un un.. saprast, ka viņš ir gājis cauri visai mani vidusskolai un augstskolai un viņš vēl te ir un nedomā nekur iet. Tas ir dīvaini un neaptverami, jo saprotu, ka šie ir bijuši savā ziņā svarīgākie dzīves gadi, kad esmu ieguvusi savas pamata zināšanas turpmākās dzīves veidošanai un viņš vienmēr ir bijis man blakus.
Nu lūk. Bet vispār mums jautri mājās iet, jo brālis un mans vīrietis aktīvi raksta savus maģistra darbus, es savu bakalauru.. un un izlaidīsimies visi kopā vienā dienā. Būs balle jārīko.