I'm young and I'm easily bored

FAAAAAK. Drusku sajūta, ka drīz nomiršu. Jo kā ir iespējams vienam nereāli stresainam cilvēkam uzgāzt vēl trīs cilvēku stresu un lūgt, lai iesaka, ko iesākt. Es jau tā mirstu klausoties par to, kā kādam neiet, bet brīdī, kad man ir jābūt tai, kas to risina, ir faking grūti. Jo es pati esmu konstantā stresā, vairs skaidri nedomāju. Tagad sirds lec pa muti laukā, asaras riešas, bet es laikam esmu vienīgā, kas dīvainā kārtā vēl turas un nejau tikai turot savas problēmas, bet vēl visu pārējās problēmas.
Ak šausmas cik ļoti gribas raudāt, bet nedz drīkst, nedz ir laika....