Vasara '12
Lai arī līdz galam vēl neesmu to sapratusi un apzinājusies, tomēr daļa manī jau sāk to darīt un rodas tik savāds aizsargmūris, lai es nesabruktu, bet reizē, lai nebūtu emociju un nesāpētu. Iet ceturtais gads, kad nav bijusi diena bez kaut mazākās viņa klātbutnes. Un tiešām saprast, ka trīs mēnešus būs jābūt vienai nav tik vienkārši. Jūtas dalās, jo loģiski, ka negribu būt viena visu vasaru, bet no otras puses galvā jau lido domas par to, kā, pirmo reizi četros gados, varēšu būt brīva. Un Francija. Ak.. bet varu saderēt, ka jūnija vidū jau girbēšu, lai nekas no tā visa nav, lai tikai viņš ir te. Mazāk, kā divi mēneši un tad jau redzēs, kā dzīvošu. Varbūt viss būs tik skaisti, kā filmās.
Zini, es ar parasti no saakuma esmu sajuusmaa par briiviibu, bet kaut kaadaa otrajaa nedeelaa briiviiba jau piegrizaas :D