![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Man ļoti gribētos saprast, kas ar mani notiek, jo tā kā ir tagad vēl nekad nav bijis. Jau kādu mēnesi esmu ļoti savādā dvēseles stāvoklī, kam ir dažādi simptomi, taču nekādas diagnozes. Pašai mazliet bail no sevis, jo nesaprotu, ko ar sevi iesākt, kur likties, kā kaut ko mainīt. Tas ir kaut kas starp depresiju/savādu miera stāvokli/plašu radošuma izpausmi... Par laimi tas vairs tik ļoti netraucē, jau esmu iemācījusies sadzīvot, taču ik pa laikam atkal uznāk.. kā, piemēram, šovakar.
Kā cilvēks, kurš nekad mūžā nav zīmējis, pat mācējis zīmēt var pēkšņi sākt zīmēt?
Es sevi izlieku radošās darbībās jau mēnesi, taču vēl aiz vien neesmu iztukšota, manī kaut kas ir sakrājies tik tālu, ka nešķiet, ka tam ir gals.
Tiešām nezinu.
Vismaz tagad beidzot es vairāk kā jebkad novērtēju to, ka neesmu viena, ka ir kāds, kas katru dienu ir man blakus. (sen tā neesmu jutusies, tik labi par to, ka viņš te ir)
Kā cilvēks, kurš nekad mūžā nav zīmējis, pat mācējis zīmēt var pēkšņi sākt zīmēt?
Es sevi izlieku radošās darbībās jau mēnesi, taču vēl aiz vien neesmu iztukšota, manī kaut kas ir sakrājies tik tālu, ka nešķiet, ka tam ir gals.
Tiešām nezinu.
Vismaz tagad beidzot es vairāk kā jebkad novērtēju to, ka neesmu viena, ka ir kāds, kas katru dienu ir man blakus. (sen tā neesmu jutusies, tik labi par to, ka viņš te ir)