Es īsti nesaprotu, kāpēc es visu laiku turpinu te rakstīt, kaut ļoti labi saprotu, ka es nemāku nedz rakstīt, nedz vispār izvērst savas domas kādos normālos teikumos. Lielākoties visss, ko es rakstu ir sūds. Un skola ir ļoti labs piemērs tam, ka es NEMĀKU rakstīt. Nožēlojami.
Bet par citu tēmu, es gribēju pateikt, ka esmu novesta tik tālu, ka āda ir kļuvusi pelēcīgi zilgana, kas nav nekas skaists, pat krāsotie mati nedod pārliecību, ka manī ir kāda dzīvība. Man ir miega trūkums, normāla uztura trūkums un smadzeņu trūkums. Tas viss kopā saliek vienu nožēlojamu 12. klasi, kur es vienīgi varu būt zombijs. Pretīgi. Un ir tiešām ļoti grūti papriecāties, kaut par tiem sīkumiem. Ja es kādreiz smejos tas ir dēļ mana vājprāta, nevis tiešām kaut kā smieklīga.
Vienīgais, ko laikam gribētu būtu viena gara pastaiga ar kādu, kurš to gribētu (tikai nav neviena). Jo tagad šitai sniegotajā ziemā iziet ārā būtu tas, ko vajag, lai manī iepūstu kāda dzīvības dvaša.
Bet par citu tēmu, es gribēju pateikt, ka esmu novesta tik tālu, ka āda ir kļuvusi pelēcīgi zilgana, kas nav nekas skaists, pat krāsotie mati nedod pārliecību, ka manī ir kāda dzīvība. Man ir miega trūkums, normāla uztura trūkums un smadzeņu trūkums. Tas viss kopā saliek vienu nožēlojamu 12. klasi, kur es vienīgi varu būt zombijs. Pretīgi. Un ir tiešām ļoti grūti papriecāties, kaut par tiem sīkumiem. Ja es kādreiz smejos tas ir dēļ mana vājprāta, nevis tiešām kaut kā smieklīga.
Vienīgais, ko laikam gribētu būtu viena gara pastaiga ar kādu, kurš to gribētu (tikai nav neviena). Jo tagad šitai sniegotajā ziemā iziet ārā būtu tas, ko vajag, lai manī iepūstu kāda dzīvības dvaša.
pēc pāris nedēlām varēsim.