Neesmu izgulējusies tieši nedēļu un divas dienas, esmu mācījusies ļoti daudz, esmu pārgurusi, esmu saņēmusi divas atzīmes, kuras nav labas, bet nav pašas sliktākās. Bet vismaz nav laika depresoties, jo, ja to vēl ielaistu, tad ne tikai nebūtu neizgulējusies, bet arī neko nebūtu izdarījusi. Vienīgi, kas traucē tās ir manas bezjēdzīgas histērijas lēkmes, šķiet, ka Monta varētu padomāt, ka es mirstu no tā cik skaļi kliedzu pa visu māju.
Man katru dienu tiek uzdots jautājums, kāpēc es vienkārši nevaru būt normāla, es pat nezinu atbildi uz to, jo to, ka neesmu normāla reti pamanu, bet, kad pamanu, tad nezinu, kur likties un ko darīt. (kā šodien)
Itkā jau daru visu laiku visu, ko vien varu, bet besī, ka tik un tā nepietiekami un ir vēl tik daudz, ko neesmu izdarījusi, bet ko jau sen vajadzēja... Ej d***t, es gribu prom. viss čau.
ā, ŠIS šim vakaram.
neintereseetikko dzirdēju iekš the office: "you dont have to be crazy to live here [on earth]. but it helps " un nodomāju, ka tas te tev jāuzraksta
liulaPaldies!