Nu nafig es pielaižu sev kādu tik tuvu klāt, ja tāpat zinu, ka tas nebeigsies labi. Man taču jau sen vajadzēja no savām kļūdām mācīties. Cik cilvēki mani pievīluši un nebijuši patiesi draugi, kamēr es savā muļķa prātā biju iedomājusies, ka tomēr tie ir mani draugi. Kāpēc man nav draugu (neskaitot divus + 4 paziņas)? Jo es nespēju paciest to sajūtu, kad jūtos nodota. Es uzticu savu dzīvi, bet pēc neilga laika izrādās, ka ne silts ne auksts par to kādam. Tik iet tālāk pie nākamajiem cilvēkiem, nedomājot atpakaļ. Es atļāvos un mani atkal piekāsa. Nekad vairs.
Cilvēkiem nedrīkst uzticēties. (tikai tiem, kuri ir pierādījuši savu uzticību)
Cilvēkiem nedrīkst uzticēties. (tikai tiem, kuri ir pierādījuši savu uzticību)
Un par laimi tu neesi man draugs, tu esi māsa, tev es noteikti varu uzticēties. :)