I'm young and I'm easily bored

Nav jau tā, ka tikai par sevi jāraksta.. jāapzinās, kas notiek apkārt. Šodien par to financiālo krīzi un politiku drusciņ. Šodien skolā bija tiešām ļoti interesants diskusija ar tiešām gudru cilvēku par šo polifianciālo krīzi. Protams, es smejoties teicu, ka uz Austrāliju jābrauc (tas tālu, tāpēc no šejienes šķiet, ka nekādu krīzi tā vieta neskar.. kaut noteikti, ka skar) vai jāsāk krāt konservi un jāizrok pagrabs, kur paslēpties, kad viss noies pa burbuli. Bet tas viss tā humoram, es jau apzinos patieso situāciju un, kad to pasaka tik tieši, tad vairs divu domu nav. Kad būs labāk, kā kaut kas uzlabosies.. kas.. kur.. kad? ai, nu neviens nezina, samierinaties. Galvenais šobrīd ir nekrist panikā, krāt zeķē drusku naudu, ja gadās sliktākais.. un iesaistīties visā. Nedrīkst tagad sēdēt malā un kādu nolikt. Šodien delfos palasīju komentārus pie mana tēta raksta, kur viņš publiski paziņoja, ka atgriežas strādāt bankā... un SCP (sabierība citai politikai) tagad nedomā dominēt. Protams, ir tiešām nepatīkami, kad izlasi par savu tēvu, ka viņš ir muļķis vai, ka smejas, ka viņš mūsu Latvijas mesija, kas izglābs no politiskās krīzes ar SCP un finansiālās krīzes, salabojot visu Parexā. Bet no vienas puses es saprotu, jo cilvēki tagad ir tik ļoti negatīvi noskaņoti pret visu, ka netic arī tam, kas itkā varētu būt cerība. Protams, es neesmu objektīvs vērtētājs attiecībā pret mana tēva darbībām, taču es zinu cik gudrs un spējīgs viņš ir. Ja tā padomā vai tiešām ir tik daudz cilvēki, kuri spējuši padsmit gadu laikā izsisties tik augstu, pie tam vienmēr esot lietas kursā ne tikai par financēm, bet arī par politiku. Viņš, manupārt, ir viens no tiem, kas pārstāv tautu. Parasts civlēks, ar politiku nesaistits, taču ir idejas... protams, ar palīdzību, bet viņš tika tik tālu, lai būtu SCP priekšsēdētājs. Es biju skeptiski noskaņota, kad uzzināju, ka viņš grib iesaistīties politikā un veido savu partiju, jo zinu, ka politikā nekas nav tīrs... taču pagaidām mans tēvs ir tīrs, tāpēc baidījos, ka sasmērēsies.. Pagaidām es jebkurā gadījumā neredzu īpaši daudz jaunas sejas politikā, tāpēc ko tur neuzticēties... domā, ka būs Repšes JL izgājieni? Nē, viņš ir gudrāks, es galvoju.
Nesaku, ka tagad viņš kaut ko var izglābt, bet ar viņa galvu var darīt daudz, tiešām daudz un lielas lietas. Kad tas viss būs garām, tad vai nu visi būs gatavi politiķus nosist, jo gals būs slikts. Vai, kad viss būs galā viņi izteiks atvainošanos, ka neticēja, jo gals būs izrādījies stabils. Paši tagad tikai nosoda visus, savas domas purpina sev zem deguna un, ja kāds tomēr parādās, tad viņš atkal vairs neder, jo vienmēr atrod, kur piesieties. Sabiedrībai ir grūti, es piekrītu.. nav malu, kur turēties. Krīze pasaulē un tāpēc arī Latvijā ir problēma, bet tā ir jārisina. Risināsim tā, ka darīsim visu, lai pēc gada Latvija tomēr vēl būtu dzīvotspējīga valsts un tajā vēl ir kāds cilvēks palicis, kas ir gatavas uzņemties glābēja lomu. Kaut glābēju nevajag, viņu nosvilps no skatuves. Vajag masu, cilvēku masu, kas būtu gatavi darīt visu. Nav tā, ka šī krīze ir pirmā vai pēdējā, ir jāmāk ar to cīnīties un tā risināt. Arī man, kā jaunietim ir svarīgas šīs lietas, jo mans laiks būs tas, kad visam būtu jānostabilizējas, tāpēc man būs atbildīga loma valstī.. vismaz ceru, ka pēc 5 gadiem domāsim par stabilizēšanos.
Lai vai kā, šodien tika daudz domāts par it visu šo.
Paldies... gan jau nevienam, bet vismaz bij kur izteikties.