![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Pēdējā laikā man klājas nelāgi, tomēr es īsti tur neredzu savu vainu. Taču man pārmet. Man itkā gribētos pateikt: "Beidz reiz būt tik aizspriedumains un ierāmēts", taču no jaunās nedēļas sākšu jaunu dzīvi, kur aizmirsīšu par to, ko gribētu teikt, jo tekšu tikai to, ko grib dzirdēt.
Papildus tam, ja zini, ka tev ir šis viens cilvēks, kurš itkā uzklausa, kuram vari teikt pilnīgi visu, tad vajadzētu pietikt, bet, nē. Man saka, ka nedrīkstu to turēt iekšā, bet īsti nav kur izlikt. šis i gadījums ar trauku, kurā smeļas ūdens, taču manā gadījumā tas tā īsti nelīst ārā, kad ir pilns, tiek paņemts nākamais trauks. Tad tu jau sāc pierast pie tā smaguma. Jaunajā dzīvē varbūt kādu, kuram interesē itviss?
Papildus tam, ja zini, ka tev ir šis viens cilvēks, kurš itkā uzklausa, kuram vari teikt pilnīgi visu, tad vajadzētu pietikt, bet, nē. Man saka, ka nedrīkstu to turēt iekšā, bet īsti nav kur izlikt. šis i gadījums ar trauku, kurā smeļas ūdens, taču manā gadījumā tas tā īsti nelīst ārā, kad ir pilns, tiek paņemts nākamais trauks. Tad tu jau sāc pierast pie tā smaguma. Jaunajā dzīvē varbūt kādu, kuram interesē itviss?
P.S. Dazreiz ir labaak nepateikt, ja zini, ka tas tikai izraisiis lielaakas kaujas un apbeedinaas to otru cilveeku.
Un par to, ka dažreiz labāk nepateikt - dažreiz es tiešām nožēloju, kad pasaku, tāpēc tagad cenšos apdomāt ko var teikt, ko ne.