Dažreiz man ļoti pietrūkst mans "daddy". Jā, man tāds ir un tas nav saistīts ar daddy issues (vēl šorīt broadly lasīju par šo rakstu), vienkārši tur ir kaut kāda īpaša saikne, - viņš mani māk pažēlot, liek man justies mazam kaķēnam, samīļotam, apbužinātam, drošībā. Viņš sajūt, kad es jūtos down un viņa acīs es vienmēr sev šķietu smuka un seksīga. Vienīgā nelaime - mums dzīves nekur citur nekrustojas un mēs varbūt satiekamies tikai vienreiz gadā. Es zinu - tas ir dīvaini, bet ... I don't care.