izspúrušiem matiem, sejá ledains smaids - November 9th, 2007

aizgāju gulēt 9njos no rīta. jau pāris stundas rēcu par īsziņām, saņemtajām.
(vispār cilvēkiem shmigā būtu jāatņem mobīlie, bet nu dažreiz pēc tam ir jautri lasīt. tomēr biežāk nav gan jautri.)

p.s. mana redze gļuko un iekšā virmo neizskaidrojami smiekliņi.(un kaķis atlūzis manā gultā.)

es tā domājuu, ka gribu dzīvot laukos
bet ja realitātē man būtu jādzīvo, nekas labs neiznāktu, i think so

vai var pazaudēt to, kas nekad nav piederējis?