izspúrušiem matiem, sejá ledains smaids - January 8th, 2006

šonakt man bija diivains sapnis.es maaciijos kautkaadaa normaalaa augstskolaa, kas peec aareejaa izskata atgaadinaaja Kultuuras Akadeemiju.Bet veelaak kautkaadus 20 cilveekus aizsuutiija maaciities uz kautkaadu cituvietu.Taa bija kautkaada pussabrukusi maaja, kuraa spokojaas.Bet nu ideja bija taada, ka manaa istabaa spokojaas visvairaak, un tad es savaacu cilveekus, lai tie dziivo ar mani vienaa istabaa, bet nu vinjiem likaas, ka viss kaartiibaa, a es visu laiku redzeeju visaadus spokus, riebiigas sejas u.c tml.veelaak atklaajaas, ka mees visi tur bijaam aizsuutiiti, jo mums ir kautkaadas MAGIC speejas, un mums tie spoki ir jaaaizdabon prom no taas maajas.[taalaak par apm. sho vietu es nenosapnjoju, jo mani pamodinaaja]

konstateets visnotaļ hronisks dziives apnikums sameeraa smagaa formaa.

...Lietus kūstošs sniegs tukšums bez skumjām
Acu spoguļos atstaro nakts
Pilsēta slēpjas es nedzirdu vārdus
Cauri tumsai tavas lūpas ko kliedz
Lietus kūstošs sniegs, tu skūpsti mani
Arī es vēl tik īss ir viss
Debesis raudās tām aizliegts ir smieties
Tikt projām no tevis tās izlūgsies man
Viņa ticēja laimei un mazliet arī sev....

[dzelzs vilks]


atdziivinaaja atminjas.skumji...