/Renārs Kaupers "Starp Divām Saulēm"/
Kāpēc katrs Tavs zvans noved pie atkārtotas ieslīgšanas jūtu un pārdomu mudžeklī, no kura nekādi nevar tikt laukā vēl vairākas dienas? Es grimstu nostaļģijā un tāpēc rakstu, pat nezinot, ko mēģinu ar to visu pateikt.
Atcerējos, kā sēdējām pie ugunskura "Pipariņos" un dziedājām. Nedomāju, ka arī Tev šī atmiņa dzīvo prātā tik spilgti tajās reizēs, kad uzpeld, jo tā laikam ir mana īpatnība - pieķerties tādiem konkrētiem mirkļiem, kuri man šķituši spēcīgi, jo aizķēruši kādu dziļāku stīgu sirdī. Bet tagad es jūtos pavisam apjukusi, jo prāts man saka, ka varbūt labāk pārplēst visas šīs stīgas, kuras mani vēl pie Tevis tur, un ļaut tām sadegt šīs vasaras saulē. Es negribu klausīt prātam, pārāk spēcīga tā mīlestība pret dzīvošanu visā ar sirdi un emocijās, tomēr tajā pašā laikā apzinos, ka tikai sirds vēl vispār mani tur pie tā visa.
Garastāvoklis:: |
disappointed |
Mūzika: |
Prāta Vētra - Starp Divām Saulēm |