poromies
15 March 2009 @ 10:26 pm
vaimana mana vai mana  
kāpēc uz teātri pucējas? pielāgoties telpas dekoram sen vairs kā nav vajadzības. bet viņi turpina to pērtiķošanos no vecākiem uz vecākiem uz jaunākiem.

tur arī vienmēr smaržu smaka gaisā lēkā, nosēdēt, nesaviebot seju kādu reizi un nežāvājoties, kļūst grūti pat tad, ja izrāde ievelk, kā arī bija šoreiz. es nezinu, par ko bija izrāde, bet nebija neviena sīkuma, pie kura es varētu piekasīties.

rītdienai gribas atrast iemeslu nedoties ārpus mājām. pārāk smagnēji sēdēt tajā murmoņā kļūst. taču tas nozīmētu ieslodzījumu sevis pašas kompānijā, kas nudien vairs nav ciešama; gluži strīdi ar traukiem pa gaisu man-mums nav, taču no aizkaitināmības un apātijas sevi vien paciest grūti
 
 
poromies
15 March 2009 @ 01:24 pm
 
vienkārši gribas pievērsties kādam citam. ar sevi jau pietiek-nu-pietiek, nezinu, cik ilgi sevi vēl varēšu sevi skrubināt