mazais zaķītis. :) - 1.

Esmu daudz plēsusies ar brāli. Bet tagad reizēm, kad sanāk kaut ko atcerēties, nu to, kas bijis, tad tik patīkamas lietas nāk prātā. Protams, kā normāls brālis ar māsu kaujās, plēšās, tad vecāki atnāk izlamāt, visi apvainojās viens uz otru, bet paiet ilgākais pusstunda, un viss atkal ir kā iepriekš. Kad mēs sakašķējamies un nerunājam, es esmu piedevusi viņam jau pēc minūtēm 2. Es vienkārši nespēju uz viņu dusmoties. Ir bijis tikai viens vakars, kad neesam runājuši - īstenībā es viņu ignorēju, bet Jānis centās ar mani parunāt, sasmīdināt.
Mums abiem ļoti patīk un patika formulas. Dievinājām. Esam ar mazajām spēļu mašīnītēm rīkojuši sacensības, pierakstījuši rezultātus. Nu esam aizrāvušies, ka nejūtam, kad tētis atnāk mājās pēc darba. Arī spēlējāmies ar mīkstajām rotaļlietām kā ar braucējiem. Tad notika visādas apbalvošanas, preses konferences. Vēl mums patika spēlēt F-1 datorā. Viņš salika visas mīkstās mantiņas (katrai mantiņai bija savs vārds) kā braucējus - viena maza pandiņa bija Šūmahers, otra maza trusīte bija Hakinens. Tas bija tik mīļi. Tagad, kad es atceros šo F-1 aizraušanos, man paliek ļoti skumji. Drīz Jānim paliks 18, ar laiku izvāksies no mājām, un viņš dzīvos pats savu dzīvu. Un vairāk mēs nespēlēsim formulas. Paliks tikai jaukas atmiņas. Skumji. Mūžīgi gribu būt mazs bērns ar pāris gadus vecāku brāli. Mēs nedomātu par rītdienu. Tas ir tik skumji. Ka izaugam. Ka visi izaugam.

Don't grow up too fast.