šodien ieelpoju rudeni. līdz šim vēl dzīvoju tādā kā atvasarā, at-vasarā, at-vieglprātībā.. bet nu pienācis laiks satīties šallē un atbildībā savilktu ģīmi doties Nopietnajā Dzīvē. tomēr, ja paveicas, tad arī te var noķert vieglprātību aiz astes, ieelpot un izbaudīt patīkamo vēsumu (beidzot). man gribējās būt šodien bezrūpīgai un pavieglai, bet laikā nospiests taustiņš mani atkal noliek šeit - atbildības mirklī Pirms. un es nekad nepajautāšu, kāpēc tas taustiņš nospiedās. aiz lepnuma. un aiz vēlmes izskatīties bezrūpīgai.