... this is my cell ...

Es sāku kļūt par cilvēku, kuru es ienīstu! Itkā nepietiek ar to, ka es pati sev riebjos ... nē, ko Jūs! Man vēl atlika kļūt par tādu pašu kā viņa! Lūk tas ir nožēlojami ... es nezinu, ko, lai dara :/
Bez tam ... Dzintra gribot parunāt ... bet mani savukārt māc šaubas, ka būs tā "runāšana" ... drīzāk kaut ko dirsīs augumā or vēl labāk ... purnu izšķaidīs ... tas tik būtu mīļi ... ne?
Psc ... kāpēc vispār kādam ir jācieš? A? Es zinu kādēļ es vēlos ciest garīgi/fiziski, jo tad es apzinos, ka esmu vēl dzīva ... diemžēl...