Lil_any

Gribu piepildīt sapni...dzirdēt U2 dzīvajā...

man patīk kā šodien noraksturojām ar Sabīni dziesmu kas tik ļoti patīk....tā...

dziesma kas kā ar otu paņem un aizķēpā dvēselē visus caurumus, kā ar špakteli....un tad paliek tik silti, un labi, balss kas tā sasilda sirdi un emocijas kas tevi paceļ kā spārnos...sajūta ka vārdi dziedē tevī visu sagrauto...tā ir mūzika...tieši tādēļ tā ir jāmīl...daile...

P.S.un palika silti...

viņi šodien bez manis dodas uz KoRn un pietam pa velti biļetes dabūjuši...bet es nejūtos neko nokavējusi...tas nav kā toreiz kad Muse bija Rīgā...es raudāju jo netiku uz viņu koncertu...pirmo reizi bija tā...:)

šodien brīvības sajūta, tāda var tikai būt pec intensīvi nostrādātām 16h, vakar pat viesi uz mani kā uz trako skatījās...viens vīrietis raidīja šķību skatienu un citēju viņu :"your still here, you are working 24 h or what?Ok...take 5ls and go to take break, buy chocholate and drink cafe, just relax or you go crazy", cik mīļi...hahahah....tā ary darīju kā viņš teica...bet šodien... biju izgājusi ārā pastaigāties ar savu mazo hiperaktīvo šuneli, kārtīgi izgulējos, sapirku pilnu ledusskapi, sakārtoju savu mājokli...un tagad manī ir patīkams miers....tomēr daudz nozīmē savākt savu apkārtējo vidi un pavadīt tā vienkārši dienu mājās, klausos swh lielo vakaru un labi pušos...
P.S.mans brālis Woofi tik ilgi sauca par Čigivaru, ka viņš jau sāk atsaukties...:/

viņš mani sāk iedvesmot...šķiet ka cenšas pielāgoties...viņš tāds nebija senāk...kas notiek?Cilvēki tomēr mēdz krasi mainīties....pat mūzika ko viņš klausās ir savādāka...šo te viņš senāk mūžam neklausījās...
http://www.youtube.com/watch?v=GHXVXG2kXBo&feature=related
vēl pārmeta man kā dažbrīd man kas tāds var patikt...
atceros viņa tuc tuc bum bum...un blā blā izgājiemus...tagad viņš pat jazz un blues novertē...un ary ir uzvedas savādāk..tie viņa blā blā izgājieni ir zuduši..cilvēks laikam pieaug....prrrrrrrrr..pārsteigums man...:)

Baigi gribas izdarīt ko traku, kko tādu ko neesmu nekad darījusi...nejau lekt ar gumiju kā daudzi to dara, bet piem. vnk aizbraukt kaut uz 3dienām ārpus Latvijas, vai vismaz Rīgas...tracina tā spriedze un stress kas te valda...vēl gribas ko mierīgu..kādu darba dienu aiziet vakarā kaut uz Basteju paklausīties jazz, vnk paņemt lielu tasi augļu tējas ar tiem svaigajiem sagrieztajiem auglīšiem iekšā un baudīt vakaru...jāsaņemas un tā ary jādara,tik nevienu nevar pierunāt, būs jāiet vienai...

Citēju:
He was my north, my south
My east, my west
My working week
And my sunday rest
My moon, my midnight
My talk my song
I thought it love won't last forever
I was wrong...
-------''-------
Hey, the wind still blows
Hey, too much reality shows...


P.S.klausos un tik lieku repeat...

Tālūk šodiena--->liels slinkums kko darīt...laiku veltu atpūtai, jāsagatavojas trakajai nākamajai nedēļai, tiešām netrūks ko darīt!:)Tiko noskatijos "Almost famous", filma ar dziļu domu, vecie laiki, rokendrola vēsture...ļoti iepatikās kāda frāze:"I always say to my friens never take something seriously, if you never take it seriosly you never get hurt,if you never get hurt you alweys have fun and if you ever get lonly you just go to the record store and see your friends"(katrs var to saprast kā vēlas!);)

Es vnk gribu uz Parīzi...es par to domāju jau dikti ilgi...paklausīties šansonus kādā no ielas kafe...tas būtu tiiiik labi...izrauties no tās Rīgas rutīnas...bet nevienu nevar pierunāt kā līdzbraucēju....daži saka ka tur ir ko darīt...daži...ka nav...negribas vilties...ar Franciju saslimu jau Francijas pavasarī ņemoties ar visiem tiem pasākumiem..

Manās mājās ieradies jauns mīļums mazs kucēns...mans mamī viņu atrada uz ielas pamestu...man tagad ir savs mazais babņiks..:D
Kādu vārdu lai iedodu...nju ir doma saukt kāda mūziķa vārdā (bija doma par Bob Dylan!)vai ary spāņu vai itāļu, vai franču valodas vārdā kas nozīmētu kko mīļu un jautru...kkā tā!!!:)
Lūuuuuzu...priekšlikumi!!!!!Īstenībā ir tāds apjukums....nju vnk ikesakiet kko...jo man jau ir mājās kaķis Deimons:)

VIŅŠ: Urā! Beidzot! Es jau nevarēju sagaidīt to brīdi!
VIŅA: Var būt mums tomēr iet katram savu ceļu?
VIŅŠ: Nē! Pat nedomā par to!
VIŅA: Vai Tu mani mīli?..
VIŅŠ: Protams!
VIŅA: Vai Tu mani kādreiz esi krāpis?
VIŅŠ: Nē! Kā Tev kaut kas tāds vispār varēja ienākt galvā?
VIŅA: Vai Tu mani vēl skūpstīsi?
VIŅŠ: Jā!
VIŅA: Vai Tu mani sitīsi?
VIŅŠ: Nekādā gadījumā!
VIŅA: Es Tev varu ticēt?

Pēc kāzām – lasīt no apakšas uz augšu. :)

šodien iepirkos...n-tās stundas blandījos pa Dominu, grūti kko sev bija atrast...laikam esmu pārāk izvēlīga...iegāju Alan deko..saskatījos visādas inčīgās lietiņas ko iegādāties savas istabas pārvērtībām, tai skaitā pūkaino sartkano paklājiņu-bez tā atteicos pamest veikalu- ilgi par to sapņoju...satiku Edu...foršīii...tad pamielojos Čili picā un ar maisiem rokās devos mājās...
Rezumē-jūtos kā no jauna piedzimusi, jaunās lietas rada manī tādu kā mieru...svaigums...
Tagad-aizdedzināju aromātiskās svecītes, izklāju savu paklājiņu, apkārt neliels bardax bet sevī iekšā harmonija...:)
Šīs dienas jautajums---->>>> Kādēļ cilvēks jūtas labāk ieguldot savu naudu visādās šmucītēs?:))))

Dīvaina nakts darbā...kāzu viesi ierodoties viesnīcā iesprūst griežamajās durvīs...līgava kuplā kleitā ar rozēm rokās tēlo supersievieti un grūž durvis...līgavainis noskatās...jauka jauna ģimenīte....Visu nakti kkāds tehno...dzerstiņš pie bāra...nemierīga tauta..viesnīca šūpojas..nemitīgi zvana no Pica Lulū un lamājas par atteikto pasūtījumu(tas nekas ka par viņu salami picu man nav ne jausmas!)...bet man idille..sēžu graužu šokolādi ko man uzdāvināja vecais labais draugs no Vācu zemes...mans mp3 un Stings...tik miegs gan uzbrūk...
Post scriptum...vakar skatījos muzikālo banku...vīlos tajā pasākumā....biju gaidījusi ko vairāk...ar māksliniekiem viss ok...tik viss izskatījās pēdējā dienā salikts kopā:(

They sad - you are the woman who dosen't cry, who dont know the pain, who only see the stright line...
They dont know that you shame and blame yourself in different whays...
Runa iet par ārēji spēcīgiem cilvēkiem,ar biezu ādu, kuri paliekot vienatnē, savās četrās sienās kļūst vientuļi un vāji...es šādu cilvēku pirms neilga laika satiku...savā spogulī...šonakt...es sajutos bezspēcīga...ir tomēr tādas lietas dzīvē ko mēs nevaram mainīt...klausos Cocorosie...un jo vairāk šo mūziku klausos, jo saprotu ka nonāku ar vien dziļākā emociju bedrē...

riit atgriezos ierindaa...atsaaku savas kora gaitas:)
Šķiet šis būs mans gads....;)

aaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaa...viņiem patika mana režija...jāpārveido tik par projektu...jāiesniedz kultūrkapitāla fonda projektu konkursam, jāsamakšķerē finansējums(*vienīgā mūžīgā problēma) un uz priekšu...māc tādas kā bailes...bet vai nav vērts riskēt!?!:)
Happppppyyyyyy....

Katram cilvēkam ir savādāks uzskats par skaistuma ideāliem. Katrs mēs smeļamies idejas no ideāliem, cenšamies būt līdzīgi...aizdomājos...vai nav labāk būt tādai vienai..īpašai...nelīdzināteies nevienam...būt unikālai...tagad tā topā ir ienācis Merelin Monro stils...Christina Aguilera, Kaylie Minogue...visas vienādas...ok, man ary tiik retro-pat ļoti, bet es nekopēju nevienu...
p.s. par to visu sāku domāt kad kāds draugs(manāmā stāvoklī) teica ka es redz viņam atgādinot Beyonci, tik blondā paveidā...jauks kompliments, bet tomēr...es necenšos līdzināties nevienam..!!!!!:/

Šodien man ir kkāda gaisīga noskaņa...ēdu sushi, dedzinu aromātiskas svecītes, klausos miera mūziku...sapņoju...pārdomāju vakardienas The Briefing koncerta plusus un mīnusus...skumstu jo nesaņēmu no pasākuma to ko vēlējos, grupa bija laba, tik nesatiku to cilvēku ko vēlējos..tādēļ saskumu...viņš man pietrūkst, mans labākais draugs kam varu teikt visu...vienmēr esmu bijusi kā betons kurai neko nevajag,vienmēr mani saukājuši par sātanu pradas brunčos, bet tagad saprotu ka man vajag satikt sev mīļus cilvēkus...vēl jo vairāk...neviens netic ka esam tikai draugi, bet vai tad nevar pastāvēt laba draudzība starp pretējiem dzimumiem...eju viņam pazvanīt...

Jeeeiii, visu laiku gribējās ko saštukot, nu pienāca laiks...uzraksti režiju veselam masu pasākumam (500-1000cilv.)...veido visu no nulles...un galvenais ka domāt kko šodien galīgi negribas...bet laiks iet..un līdz rītdienas rītam visam jābūt mapītē!fhuhhhh...būs ko darīt, jo šodien vēl jābrauc uz Liepāju :)

Mmmmmm...klausos ēnu "Neprātīgo" un vēl dažus latviskos gigus un domāju par to kā šogad manā dzīvē daudzas lietas mainīsies, sāksim ar to...nezinu kā bet izlūgšos savējiem lai ļauj man dzīvot blakus dzīvoklī...gribu nostāties pati uz savām kājām,veidot savu vidi, ja ne tā tad ignorēšu mātes dīkšanu ka es no savas istabas nedrīkstu izmest viņas aizvēsturisko milzu skapi, kurā viņa glabā savas mantas...man tas skapis pusi istabas aizņem, izmetīšu to!!!Taisišu remontu lidināšu visu veco laukā...dzīve prasa svaigumu!!!Elpo...
Otrkārt...rīt(vai jau šodien tas sanāk) dodos uz Liepāju...baudīšu brīvību un šīs pilsētas burvību...paņemšu līdzi Jāni melnā maisā un prom...(viņš pats tā lūdza!)
Un tur vēl šo to....:)