![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
kas ar mani notiek...tās lietainās dienas spēj mani novest līdz depresijai, viss sākas ar tā laika skaistumu...gar logu pa ceļu tek ūdens, kā upe un kkur paspīd vien krāsaini lietussardziņi, kkāds šarms, tad sākas pārdomas...un tad nāk depresija! Nebeidzams aplis...
Šoreiz manu prātu moka tas ka nejūtos sievišķīga, es vairs nemāku raudāt par mazām muļķīgām lietiņām, darbā esmu kā robots-izsitēja kaut kāda, nievāju savu bijušo, šodien skrūvēju plauktus, situ naglas sienā, visur izsaku savas ambīcijas, man emocionalitāte kā tāda neeksistē...esmu maita!
Vienīgais secinājums ko no tā izsaku ir ka man ar iekšējo pasauli kkas nav...es vairs nedraudzējos ar savu ES, šķiet cilvēki drīz ar mani beigs kontaktēties...man vajag kkur aizbraukt-prom, kaut uz laiku, tā vnk relaksēties!
Šoreiz manu prātu moka tas ka nejūtos sievišķīga, es vairs nemāku raudāt par mazām muļķīgām lietiņām, darbā esmu kā robots-izsitēja kaut kāda, nievāju savu bijušo, šodien skrūvēju plauktus, situ naglas sienā, visur izsaku savas ambīcijas, man emocionalitāte kā tāda neeksistē...esmu maita!
Vienīgais secinājums ko no tā izsaku ir ka man ar iekšējo pasauli kkas nav...es vairs nedraudzējos ar savu ES, šķiet cilvēki drīz ar mani beigs kontaktēties...man vajag kkur aizbraukt-prom, kaut uz laiku, tā vnk relaksēties!