Lil_any

Tātad...lēni velkos pa Tērbatas ielu...kājas mēdz paslīdēt uz slapjajām rudens lapām...lietus līst tā it kā kāds tur augšā būtu līdz sirds dziļumiem aizvainots un netiktu ar sevi galā noraudājies līks. Garastāvoklis...ir ok, ja neskaita nelielo depresivitāti, jo gulētas tikai 3h pēc nakts maiņas,un vilkos lai atdotu savu kora tērpu kkādam meitēnam...tā lūk, negāju kādu laiku uz mēģiem un mani jau sāk bīdīt no turienes ārā...gribas bļaut un spārdīties....ne velti mācījos visās tajās mūzikas skolās, popskolās un gāju uz klasiskās dziedāšanas privātajām stundām...tagad tas viss jāpamet jo nav laika darba un skolas dēļ...13gadi darba un tagad tas viss vnk tā tiek bīdīts malā...ko lai dara lietas labā.....f**k!!!Vienīgais kas vēl palicis...klavieres un mani skolnieki...bet tiem ary laiku atrodu reti...jā bet vakars daudzsološs tomēr izvērsās...satikti daudz cilvēki vecie jaunie, kolēģi, kursabiedri...izdzerta tiešām garda kapučino krūze ar birdināmu šokolādes devu un kūku...un noblandījusies nakts Vecrīgas ieliņās ar tām smukajām mazajām lampiņām, dejas visdaža'dākajos vecrīgas nostūros...par rītu...jā 3h nogulētas mašīnā, brokastis statoil...nebija spēka uzreiz doties mājās...ja tā to sauc...:D