Lil_any

Ir tādi brīži kad dažreiz tu saproti, ka viss sākas kā no jauna un viss tavā dzīvē mainās, dzīve ir pavērsusies uz citu pusi - saule pēkšņi spīd no citas puses un ēnas krīt arī galīgi uz otru galu...viss vecais, kas nesen šķita kā jaunais ir pazudis un dzīve uzņem jaunus pagriezienus, žēl jau ir pazaudēt to veco, bet ko darīt...laiki mainās un tiem līdzi mainamies ary mēs! Dzīve ir kā gaumes lieta, mana gaume ir īpaša, man tīk jauni vecās lietas. Tās lietas kas it kā tika iegūtas, bet ne līdz galam, tas man liek vienīgi ņemt un kā stūrgalvīgai būtnei cīnīties par tām, ja ne par tām tad par nākamajām!Vai ir jēga?Nezinu...bet ko darīt...tāda nu esmu!Un nemainīšos...!
Zinu ka daudziem nav ne jausmas par ko es te murgoju, bet ne vienmēr viss ir jāsaprot...!:)