Sirdes dēsts - Komentāri

Laika nebeidzamais rats ir apstājies pie afēras.. pie jūtu melnā cauruma... varbūt pat pie paliekošā smaida!
Ar to es gribēju iesāk skumju dzīvesstāstu, kuru gribētu raxtīt par sevi, bet es apzinos, ka ir vēl manī tā cerība, ka beidzot būšu laimīga, ka beidzot varēšu normālā gaitā dzīvot savu necilo dzīvīti nebaidoties no tā, ka manam iemīļotajam cilvēkam ir tādas pašas jūtas kā man!
mīlestība ir jokaina lieta... tā tikpat ātri beidzas kā sākusies un tā man ir jau pāris piecus vai sešus gadus, kā gadsimta lāsts pār maniem pleciem , pār manu laimi!
Sen esmu sapratusi, ka man ir mierinātājas plecs un cietējas liktenis, drauga sirds un čūskas mēle!
Tā arī pagāhja mani ikgadējie mīlētāju svētki pie televizora un čipsiem!!!!!!!!!