likky666's Journal
|
|||||||||||
| Saturday, December 13th, 2008 |
|
||
| katru reizi Tevī iemīlos no jauna... [mm]... it kā rozā brilles ik a laikam pazūd un tad ar jaunu sparu atkal metas virsū :) zinu, ka nevienu negribu mainīt pret Tevi.iespējams, ka Tu tagad jau čuči.. sūtu skūpstu sapnītī :* Tik ļoti gribētos atrasties Tev blakus, tavos siltajos apskāvienos... bet mani sagaida tikai auksta gulta... zini, es Tevis dēļ esmu spējīga uz tik daudz ko... taču jūtos tik sasieta savu vecāku dēļ. hmmm...un gluži kā no banāliem jauniešu tekstiem jāsaka- viņi mani nesaprot.īstenībā, ja viņi beigtu gruzīties un beidzot saprastu, kas mani dara laimīgu, viss būtu tik vienkārši... izpaliktu nevajadzīgas emocijas. bet nu ko tur par viņiem.. te ir vajadzīgs tikai laiks... Bet nu ko man darīt, ja es gribu Tevi tagad un tūlīt? rrr... pieglausties Tev klāt, noglāstīt tavu vaigu un noskūpstīt saldās, karstās lūpas...njam... tā kā odzinjas...[mmm] es iedomājoties vien jau kūstu! rrr... murkšķītis mans... lāčukiņš mīļais [mmm] | ||
|
|
| Saturday, October 25th, 2008 |
|
||
| es vienkārši iegrimstu vakarā... kā es tāvarēju paliest viņu prom ar tik sabojātu omu? es taču esmu Viņa sarģeņģelis. un tagad Viņš viens pats šajā plašajā pasaulē veselu nedēļu būs viens pats... un es nezināšu vai viņa deguntiņš ir silt un vai viņam nav skumīgi... :( | ||
|
|
|
||
|
Saule noslīka mākoņos, Vientuļam cilvēkam kļuva vēl aukstāk, Vējš zobodamies rausta tā matus. Vairs nav neviena, kas smaidītu viņam. Pakrūtē smagām rokām žņaudz aukstums, Zāle piekļaujas vējam. Tai vairs nav vaļas apskaut vienuļnieka kājas. Pamats zem kājām vienkārši vairs neeksistē. Viņa vairs nezina, kur lai slēpj savas asaras. Tik ļoti spiež acis... Roku pirksti nemierīgi spiež plaukstu. Viņa ātriem soļiem virzās tālāk- tumsā, prom no gaismaam. Uz asfalta nokrīt cepure. Tad- viens cimds. Tad- otrs cimds. Šalle tik ļoti žņaudz kaklu, ka kļūst grūti elpot. Tā tiek atdota vējam, kas mēģina sasaldēt asaras. Viņa ir brīva. Viņa ir nakts varā. Varbūt rīt nāks nožēla, bet šobrīd tas nav svarīgi. Nožēla ir pēdējais par ko cilvēks domā, kad pasaule brūk. Vai viņa jūk prātā? Domu mezgls ir tik sapinies, ka vairs nevar atrast tam sākumu. Tas viss ir kā kādā nejaukā filmā. Varbūt nevajadzēja tā vienkārši aiziet. Varbūt vajadzēja vienkārši ciesi jo cieši apskaut un ar skūpstiem mēģināt Viņu atkausēt, bet viņa nobijās no šī aukstuma. Taču tagad viņai ir bail vēl vairāk. Dusmas, neizpratne, skumjas un sevis nosodījums. Šāds emociju kokteilis viņu apšļāc kā auksta duša. Viņa krīt. |
||
|
|
| Thursday, July 3rd, 2008 |
|
||
|
bitches- they come, they go.... we just met and I just fucked you... dazreiz gribetos kljuut par padauzu un uzzinaat- kaa tas ir... kad par TO maksaa, kad Tevi ne viens vien viirietis kaut arii tikai lai iz*****. gribetu but tada bezkauniga un vienaldziiga, kaut arii ieksaa viss saapeetu. gribeetu izpeetiit viiriesus, kaadi vinji speej buut kun kas kuram vajadziigs. iespeejams mani ietekmeeja Paulu Koelju graamata, kuru izlasiju jau 3 reizes... bet... nu tomer...marijas dzive krasi atskiras... no tas dzives, kas ir parastam maukaam... bet ja es vismaz par padauzu, kura staigaa ar ko grib un kad grib kljuutu...? taada tiesaam bezkauniiga... - vis pie kaajas buutu... vai tad taa nebuutu viegla dziive? varbuut sirdii justos nedaudz vientulja, bet... .ax.. to nevar izstaastiit... |
||
|
|
| Tuesday, June 10th, 2008 |
|
||||
| Vienaa manaa plaukstaa man ir labais. Otraa atrodas ljaunais. Izveele, kas ir piemeerots man, paliek tikai manaa zinjaa. Varbuut, ka neizveeleesos ne vienu ne otru, bet rotaljaasos ar abiem. Pametiisu gaisaa te vienu, te otru... Vai arii abus. Neviens nevar buut tikai labs vai tikai ljauns. Es arii necentiisos. Es tikai rotaljaasos. Katra diena man buus kaa balta papiira lapa. Es buusu maakslinieks un veidosu maakslas darbu. No labaa un ljaunaa No baltaa un melnaa. Katra diena kaa maakslas darbs... Es maakslinieks. Meistars... Un nevienam nav tiesiibu atnjemt man otu. karts var veidot plekjus manaa darbaa taadus, kaadi tam patiik. Tachu kaadaa kraasaa tie buus, Tas paliek manaa zinjaa. Es pati sev esmu dievs. | ||||
|
|
| Monday, April 28th, 2008 |
|
||
|
Gribu Tavās lūpas grimt, Kā Titāniks okeānā. Taču, no Tavas kastās elpas, izkusīs aisbergs. Un mēs abi plūdīsim lēnām, Savijot pirkstus cieši kopā Un tieksimies pretī saulei Ka vīnstīgas vasaras tveicē. Tu esi kā vīns,kas reibina, Taču nekad nekļūs man slikti. Kļūst tikai vēl labāk... Varbūt man izdosies piemuļķot vēju, Un pirmā skaršu Tavu vaigu, lēni ar pirkstiem, Noglāstot kaklu, Domās ar lūpām slīdot pār to... Pīekļaujies man cieši, cieši. Es vēlos skaitīt Tavus sirdspukstus, Just,kā cilājas krūtis, Kāri tverot pēc gaisa. Simttūkstoš ugunskuru, Nesilda tik labi kā Tu. Katra Tavas elpas dvesma, Liek uzbangot asinīm. Gribas vēl tuvāk... Vēl tuvāk... Sajust to saldos smaržu Un neviļus pārkāt robežas, kuru nav... Un zini, ka tad, Kad reibums sasniegs augstāko punktu, man pazudīs bremzes. Neprātā skūpstīšu un glāstīšu. Tas ir kā lidojums. Tas ir tad, kad sāk jukt debesis un zeme. Es griežos... riņķī un apkārt, Kāri tverot pēc ttavām lūpām, vēloties sastingt pie tām uz mūžu, Taču tu zini Un es zinu, Ka mūžība ir apnicīga. Un ir taču tik labi- Izbauidīt tevi atkal Un atkal no jauna... Ieraudzīt tavās acīs sevi, Un just, ka manējās- esi Tu. Man pat nevajag vārdus. Te var samelot. Tie nespēj izprast šīs brīnišķās sajūtas. Tie nespēj izprast Kņudoņu manās krūtīs Un pulsējošās trīsas. Vienkārši ir labi just Tavas maigās, mīļās, stiprās rokas Kurās jāutos maza un aizsargāta. Vienkārši ir labi būt Tev blakus, Vēlēties kaut ko vairāk, Bet baidīties ielidot grāvī. Taču ir tik labi... |
||
|
|
| Tuesday, April 15th, 2008 |
|
||
|
Tik burvīgs laiks. Es jūtu simtiem smaržu, kaut arī neviena puķe vēl nezied. Jūtu strāvojumu, kas apņem mani. Jūtos kā milzīgā harmoniskā lodē un ir tā, it kā pasaule grieztos ap mani. Es vēlos pamosties no ziemas guļas un sākt lidot visam pāri. Vēlos jusites brīva un neatkarīga, kaut arī mana sirds pukst citai sirdij. Tikai tai un nevienai citai. No svešinieces es gribu pārtapt pasaules centrā. Nē, ne jau starp šiem ļaudīm, kur valda meli un divkosība. Nē. Es vēlos kļūt par pasaules centru savā pasaulē. Es būšu gan Dievs, gan Sātans. Radīšu savu Ādamu un Ievu. Un tie radīs savu pasauli manī un es valdīšu pār to. Es- savas pasaules valdniece. Tik saldi rūgtena skaņa. Neviens cits nevar valdīt pār mani tā, kā to gribētu es. Man būs sava Paradīze un, ja Tu vēlēsies, es tajā dalīšos ar Tevi... |
||
|
|
| Saturday, April 12th, 2008 |
|
||
|
Tikai tikumīgajam cilvēkam ir tiesības būt par ateistu. [Marešāls] labs aforisms... daļēji izsaka taisnību. taču tikumīgu cilvēku, [tādu, par kādiem daudzi uzskata] praktiski nav. Tikumība pirmkārt jau ir garlaicīga. bet... ja paskatās uz šo aforismu nedaudz no citas puses. neuztverot to tik burtiski. Vai jums nešķiet, ka tiešām tiem cilvēkiem, kuri ir labi, apzinās to, kas ir labs, kas ļauns... cenšas nevienam neko ļaunu nenodarīt.... vienkārši dzīvo normālu dzīvi, nesūdzoties par savām grūtībām... neapgrūtinot citus..., kuri sevī rod sirdsmieru... vai tie nav pelnījuši būt par ateistiem? ja viņi to vēlas... Dievs ir nepieciešams kā glābiņš tiem, kuri pastrādā noziegumus, jūtas vientuļi... nesaprasti... kuros mīt ļaunums... jā... šādiem cilvēkiem aeisms var būt bīstams. tie var kaitēt gan paši sev, gan sabiedrībai, ja nerod sirdsmieru, kuru var dāvāt Dievs. Pie kuras grupas piederu es? nevar teikt, ka esmu ateiste... bet es pati sev esmu gan Dievs gan Sātans. es veidoju savu dzīvi un tikai es pati spēju par to noteikt. manī mīt harmonija, jo es zinu, ka pati spēju valdīt par savu dzīvi.. noteikt- kad ir jāskumst, kad jāpriecājas. nevienam neko ļaunu apzināti nedaru. nekad citus neapgrūtinu ar savām problēmām... jā pasūdzēties mēdzu, taču palīdzību negaidu. es varu pastāvēt pati par sevi. es ticu, ka visi spēj būt labi un pasaule var sadzīvot mierā. tiaki katram jānotic saviem spēkiem. tas, kurš to var, drīkst būt ateists.. taču kurš to nespēj- nedrīkst. tāds ir mans uzskats. |
||
|
|
| Saturday, March 8th, 2008 |
|
||
| exxx... cik 8. marts tomēr jauka diena.... =]] atkal man ir mīļotais.. skumji nedaudz no rīta bij atceroties, ka pagājušajā gadā tieši šajā datumā sāku satikties ar savu bijušo puisi... un kopā bijām 8 mēnešus.... bet nu ko tur vairs.. nav par ko skumt.. dzīve ir skaista.. viss turpinās =]]] pirmo reizi mani apsveica tik daudzi cilvēki :D :D :D bet nu jā... bij labi... neņemot vērā to, ka nostaigāju kādus 20 km.... varbūt pat vairāk [kājas nereāli sāp], bet nu tiešām bij labi ^_^ esmu starā.. vēl tik ideāla diena- ne saules, ne vēja... tāda dūmaka forša ^_^ tagad tik jāgaida, kad pie tortes tikšu :D | ||
|
|
| Monday, February 25th, 2008 |
|
||
|
Es gribu sapņot to, ko tagad sapņo Tu. Varbūt, ka es esmu egoiste, taču man ir tik svarīgi just Tevi sev blakus. Es gribētu būt Tava ēna. Ļaut Tev darīt visu, ko Tu vēlies, bet vienmēr būt Tev blakus. Un kliedziens... Es nespēju izturēt šo sajūtu. Es vēlos būt brīva, sasniegt zvaigznes un sauli... Es jūtos kā iepinusies tīklā. Un ūdens smeļas man mutē. Es saku Tev, kanevēlos tikt glābta. Taču netici. Nekad, nekad tam netici. Es tikai izliekos stipra. Patiesībā ma nvajag tik kādu stipru plecu, kas vienmēr sapratīs, ka es slīkstu un mani jāglābj. Taču es cenšos noslēpt to, ka es esmu egoiste. Tāpēc arī nesaucu palīgā. Taču iespējams, ka tas ir vēl lielāks egoisms. Varbūt Tu saproti. Es ceru. Vēl es tik vēlos, lai Tu iekāro mani kā es Tevi. Tikai cerībās dzīve ir dzīva. |
||
|
|
|
||
|
Ziedi smaržīgā pļavā Tas tikai sapnis mazs. Es esmu romantiķe . Mazliet. Tev tas banāli šķiet. Varbūt. Tomēr ne jau tev mani mācīt. Es neizliekos. Vismaz. Man patīk saule rietā Una sirdis uz loga rūtīm, Vērot zvaigznes debesu sietā Un skaut tavu galvu pie krūtīm. Es esmu es pati. Varbūt ne vienīgā. Taču zini, Es jau mīlu mazliet. Tā kā ziedu, Smaržīgā pļavā Arī Tevi šajā dzīvē Mazliet. Es nesaku- daudz. Man jāsaka- mazliet. Tik zieds pēc zieda Uzplaukst krāšņajā pļavā. Tā drusciņ pa drusciņai, Izbaudot krāsas, Mana druska drusciņa Sirdī krāšņāka plaukst. |
||
|
|
| Sunday, January 6th, 2008 |
|
||
| Acu priekshaa iestaajas migla. Nee. es neesmu aaraa un nav arii ne vasaras, ne atkushnja. Es seezhu istabaa un manas acis spiezh asaras. Cieshi samiedzu acis un nosusinu siikos asaru pilieninjus. Es izskrienu aaraa. Nee, ne jau taapeec, ka man palika slikti un es gribeeju paelpot svaigo gaisu. Es izskreeju aaraa, ziemaa. Bez meetelja, bet kaajaas chiibas. Es nejuutu salu... Tikai soljoju pa tumsho, naksniigo ielu. Paskatos debesiis, bet tur nav nevienas zvaigznes. Aaraa ir apmaacies un kriit sniegs. Es juutu kaa taas kuust uz manas sejas un manaam kailajaam rokaam. Es juutu kaa taas ar dedzinoshu aukstumu ieurbjas man aadaa... Tik auksti... Es neapstaajos, bet dodos taalaak. Gandriiz vai taa, it kaa kaut kur steigtos. Apkaart neviena nav, Nonaaku liidz tiltam. Tur arii apstaajos. Skatos melnajaa, naksniigajaa uudenii, kaa tas aprija baltaas, spiidiigaas paarslas. Tachu taas nepaarstaaj krist. Taas uzmaaciigi censhas apslaapeet melno upi, kaut arii zina, ka jaaiziet bojaa. Panjemu peedeejo cigareti no pakas. Caines... Zilais... Mans miiljaakais... Kaut arii braalis meeginaaja pieradinaat pie sarkanaa Kenta. Paku iesviezhu rijiigajai upei tie6i azotee. Taa to satver un nes prom, kaa taads zaglis, kur6 tikko meitenei atnjeemis rokassominju. Jaa, to iedomaajoties, es pasmaidu. Un cigarete tik labi silda plaukstu. Ar otru, tik pat nosalusho roku, censhos atrast shkjiltavas. Jaa, atceros, shiis man kaads bija atdevis. Laikam jau tobriid man taas ljoti bija vajadziigas. Arii tagad man taas ljoti vajag. Es iededzu uguni, kas izniicina paaris sniegpaarslas. Taas pilniigi negraciozu pilju veidaa nokriit man plaukstaa. Es aizsmeekjeeju cigareti. Spiid sarkana uguntinja un no mutes izveljas baltu duumu maakonis. Tas izpleshas visapkaart un apskauj snigpaarslas. Veeroju cigareti- kaa taa nosleepumaini gail un saruuk arvien mazaaka ar gandriiz nedzirdamu skanju. Var teikt, ka es varu sajust kaa taa iepluust man asiniis, bet izdegushie pelni, kas ir tik bezspeeciigi, nokriit man kaut kur pie kaajaam. Kaa es gribeetu. lai shis mirklis vilktos muuzhiigi. Ir tik labi un mieriigi. Tachu seko jau peedeejie duumi... tos ar baudu ievelku un izpuushu aaraa. Veel cigareti pielieku pie luupaam, kaut arii vairs nav ko vilkt iekshaa. Nedaudz paturu. Apstaajos... Un aizmetu zagliigajai upei. Atpakaljcelja vairs nav. Veel peedeejo reizi paarlaizhu skatu apkaartnei... Un peekshnji man praataa ieshaujas doma. Kaapeec gan ne? Tas notiek tikai vienreiz dziivee... Un tik ideaalu vietu, ka shii, man neatrast... Saaku skrie gar shauro upes tacinju. Salaa sastingushaas asinis saak rinjkjot arvien straujaak. Atkal vairs nejuutu salu. Tik sniegs man gurkst zem kaajaam. Varbuut kaads garaamgaajeejs nobiisies no manis, domaas, ka te kaads spoks baltaas biksees, kreklinjaa un chiibaas izskreejis aaraa... Baidiit. Bet man ir vienalga. Man ir tikai viens meerkjis. Nonaaku pie otraa tilta. Upes shalkonja dun ausiis. Man ir tik auksti un reizee tik karsti... Uzskrienu pa kalninju. Kaads paariitis izbijies uz mani paskataas un aatri aizsoljo taalaak. Es atguustu elpu. Ieraugu bazniicu un nedaudz saminstinos. Varbuut... Nee... Tas nebuus tik jautri. Es skrienu taalaak gar paartikas veikalu... Gan gar rituaalo pakalpojumu biroju... Tas tieshi kaa radiits manam noskanjojumam... Liidz nonaaku tur, kur atvedis MANS dievs- MANS PRAATS... vai arii nepraats... Zinu, ka mani tuliit ieraudziis suns... un saaks riet. Diemzheel neatceros, tas bija vinjsh vai vinja. Zheel, ka nekad neieklausiijos, kaadaa vaardaa vinju sauca, tachu nu jau ir par veelu. Apstaajos pie iegriezhamaa celinja. Jaa, vinjsh saak riet. Briidi staavu un apsveru visas iespeejas. Logos veel deg gaismas. Apstaajos pie maajas stuura. Atspiezhos ar muguru pret to. Aizveru acis un redzu spilgtaakos fragmentus no manas dziives tik aatri, ka nespeeju tos atshkjirt. Apkaart viss ir tik kluss... Juutu, ka mana roka kabataa satver kaut ko cietu. Jaa... es pati to tur ieliku, tachu shobriid nespeeju neko saprast. Visas manas domas izpleen taalu prom. Es izvelku nazi un atvelku to. tumshi bruuns asmens... Tas no ilgaas staaveeshanas manaa mitrajaa istabaa. Jaa, skaistaak, protams, buutu, ja asmens buutu jauns un spiidiigs. Bet man vairs nav laika. Tas ir jaaizdara. Es atkal aizveru acis... Sirds saak sisties straujaak... Roka kljuust arvien nemieriigaaka... Miica un groza nazha spalu. Es to nejuutu un nevaru kontroleet. Es dzirdu dunonju savaas ausiis. Un aciis atkal paraadaas asaras. Taas saak riteet man paar vaigiem... nejuutu vairs savu kjermeni. Taada sajuutua it kaa svesha roka paceljas maneejaas aadaa un strauji ietriec nazha asmeni veedera kreisajaa pusee zem ribaam. Es bez balss iekliedzos. Neviens to arii nedzirdeetu pat tad, ja kliegtu balsii... varbuut... Neviena nav. Tik spilgti orzndzha laterna apspiid mani. Atceros, ka kaadreiz mees kopaa ar Vinju smeejaamies, ka taa izskataas kaa saule, kas tumsaa spiid. Guljot gultaa tumsaa mees vienmeer labi vareejaam redzeet viens otra seju... Un uzsmaidiit... Tagad taa ir kljuvusi par vieniigo muusu sabiedroto shonakt... Es turpinu kliegt, kaut arii neviena skanja nenaak no manas mutes aaraa, liidz mani kliedzieni paarveershas smagaas elsaas. Asaras tek viena peec otras. Es izrauju nazi un tas nokriit tur pat man pie kaajaam. Es to vairs negribu redzeet. Saapes tik ljoti dedzina, ka vairs pat nejuutu kaa urbjas sniegpaarslas... Vai arii mans kjermenis ir aaraak atdzisis. Aptveru reetu ar labo roku... Juutu kaa siltaas asinis pluust manaa plaukstaa. tik pretiiga sajuuta... Es censhos aiziet liidz Vinja logam. Tur deg gaisma un iespeejams, ka redzu atspiidam datora ekraanu... Bet varbuut vinja nav maajaas? Sanjeemusi peedeejos speekus ar asinjaino plaukstu piesitu pie loga... -Paldies tev par visu- nochukstu... Plauksta atstaaj asinjainu nospiedumu, bet man viss sagriezhas... Viss kljuust melns gar aciim.. Reibonis.... Juutu, ka kriitu. Viss griezhas. Saap... Salst... Es nejuutu... Nee, juutu... Es nezinu... Dzirdu mbalsis, bet varbuut tie ir kleidzeini? Es neko nesaprotu... Tik sajuutu, ka kaut kas uzkriit man virsuu, samiedz... Celj... Kliedz... Bet es nesaprotu ne vaarda... Viss ir tik tumshs... Kur tu paliki mana orandzhaa saule? Nee... Tu muusu saule... Man shkjiet, ka es pasmaidu. Nejuutu gaisu...nekaa... Jaa, es mirstu... Un ir tik labi veel peedeejo reizi pabut vinjam blakus... Kaut arii es neredzu. Varbut tas nav vinjsh... Bet es vinju juutu. Juutu, ka tas ir vinjsh. Zheel, ka vinjh neticeeja... Bet es nemeloju... NEKAD... Es teicu, ka to speeshu... Un peekshnji tas viss izkuup. Taa kaa manas cigaretes duumi... Un sniegpaarslas vairs nedzelj.... arii aukstums ne. neko nejuutu.. NEKO. | ||
|
|
| Monday, October 15th, 2007 |
|
||
|
nuuu... blaaviens... iistaakais stress... ka neko nevaru paspeet laikaa, ka visu ieprieksh noseedeeju, ka visis tagad peekshnji bruuk man virsuu, ka tik daudz jaamaacaas... un VISPAAR... GALIIGAA DIRSA bljaa....... kaa man apnika.... blaaviens... veel teetis izdzeesa tildes biroju tikko un m,an nav latv val. dokumentaa... nu vispaar... veel lielaaka dirsa...uzhas... riit laikam ilgi buus pie kompja jaaseezh :((((( |
||
|
|
| Sunday, October 14th, 2007 |
|
||
|
es redzu sapnjus nomodaa. zheel, ka tie nav iisti. ljoti zheel. tie vienmeer uzplaiksnii un zuud. kaa zvaigznes... palieku tagadnee. shajaa aukstajaa pasaulee, kur dienu no dienas nekas noenotiek taa, kaa gribeetos... un shii steiga.... dod man iespeeju... veel... dod iespeeju redzeet sapni! dod iespeeju palikt tajaa! es veelreiz uzpiipeeshu. jaa... vairaaks reizes esmu domaajusi, ka nekad vairs, ta4u dazhreiz shis process noder... tad, kad vairs nav ko teikt, tad, kad gribas kaadu briidi atguut elpu, kad gribas kaut kam pielikt punktu, kaut ko atziimeet.... man shie siikumi ir svariiigi. domaashanas process attiista smadzenes... piipeejot es domaaju... tachu piipeeshana kaitee veseliibai.... labi, varbuut juus to nesaprataat, bet man jau jaaiet guleet--- miegs man izsauc shaadus textus... |
||
|
|
|
||
| mmm... tik forshi, kad kaads apskataas tavu albuumu :)))) un veel forshaak, ja veel ieboree kaadu komentu... :)) vai ne? | ||
|
|
|
||
|
OMG.... droshi vien labi buutu aizmigt un nepamosties.... par to sapnjuju tik biezhi.... bet vienmeer jauna diena, jauni notikumi.... dazhreiz viss sliid pamatiigi uz leju... dazhreiz par laimi shis tas uz augshu paceljas.... bl.... gribu buut laimiiga. gribu buut divataa ar laachukinju... :( buutu man daudz naudas.....ahhhh... buutu laimiiga... nu labi...- nevajag miljonus, bet tik daudz, lai dziivokli vareetu nopirkt... kautkur. tikai ne shajaa pilseetaa. jau visi te ir apnikushi.gribas kur citur, kur neviens nepaziist. aatraak man paliktu 18! aatraak pabeigtu sho skolu... mmmm gribu prom! |
||
|
|
|
||||
|
atkal es seezhu pie kompja... atkal man slinkums kaut ko dariit... NOLAADEETAIS SLINKUMS rrrrr.... nu cik var.... bet tik gruuti tikt no taa valjaaa... laika maz... bet vienalga... vieglaak paseedeet un neko nedariit OMG... taa jau visu dziivi noseedeeshu... DEBILIE maajasdarbi.... uzhas. :P gribu labaak miiljumu satikt.... :( nez ko vinjsh tagad dara? skypaa nav :/ varbuut jau gulj? :( zheel.... shodien gandriiz vai ne par ko sastriideejaamies. stulbums... labi, ka beidzaas labi. citaadi taa jau nojuugties vareetu.man ik pa laikam shkjiet, ka sastriideesimies taa, ka naaksies izskjirties, bet vienmeer kaut kaa viss paliek labi... paldies miiljumam, ka vinjsh taads labs :* ko gan es bez vinja dariitu??? jaa... varbuut buutu satikusi kaadu citu... bet par saveejo esmu paarliecinaata, ka vinsh mani nepievils... zinu, ka mani miil... arii es vinju miilu :)* |
||||
|
|
|
||
| nu kaapeec mums tik biezhi gadaas taadi paarpratumi? kaa Geete teicis, cilveekiem visvairaak probleemu tieshi no paarpratumiem rodas. tie speej nodariit paari.... pat ljoti... un ja shos paarpratumus nenoskaidro var sanaakt dupsiitis... kaads paarpratuma deelj nonaak cietumaa, kaads izdara pashnaaviibu... pat ljaundariibas tik biezhi nenotiek kaa paarpratumi... OMG... un taapeec jaaciesh... | ||
|
|
likky666's Journal
|
|||||||||||