klaiņojot pa linkedinu kādas labas paziņas profilā iepretim profesijai ieraudzīju ierakstu 'educator'
..un iedomājos, ka that's ir - that's so me..
visu mūžu, kopš sāku apzināties sevi saistībā ar kaut kādu nebūt profesiju, tas ir tieši tas, kas es gribēju būt un kas es esmu. edukātors.
pirms gada, kad vēl tikai domāju par pārcelšanos uz UK vai vienalga kur, Marina man prasīja, vai man nebūs grūti atgriezties (I do always have a backup plan and always a wall to lean back on)..vai nebūs tā, ka ķip tu gribi kaut ko pierādīt, un tev tur neizdodas, un kā tad tu tā brauksi atpakaļ. tā kā tāds neizdevies emigrants.
es toreiz viņai teicu, ka nebūs. jo tā ir tik ļoti mana vieta.
esmu šeit tik ļoti daudz iemācījusies.
būdama spiesta darīt to, kas Latvijā manī būtu viesis bailes un meganeveiklības sajūtu. ko es vienkārši nedarītu.
profesionālā ziņā šis gads ir bijis gandrīz vērtīgāks kā iepriekšējie 6 kopā. and that's a lot to say about a place so cold I can barely stand it and people so super-weird it often hurts my brain.
tieši tāpēc ar nepacietību gaidu to brīdi augustā, kad atkal tā pa īstam varēšu būt tas, kas īstenībā esmu - viens velnišķīgi labs edukātors. and still growing.