a long way to go

man šķiet (šķita), ka es zinu diezgan daudz par visu ko, sākot ar dabas aizsardzību un beidzot ar LGBT aktīvismu (pateicoties dabiskai zinātkārei, dzīves laikā iegūtai atkarībai no jaunas informācijas un tīri profesijas specifikai)
tomēr, ir vēl tik daudz dažādu jomu, kuras es varētu saukt par saviem baltajiem plankumiem
piemēram, par transdzimuma personām
šodien tā nejauši uzdūros rakstam par Stīvena Aira (izruna?) (Stephen Ira) negatīvo reakciju uz Čaza Bono (Chaz Bono) izteikumiem par transpersonu sajūtām un dzimuma maiņas blakusparādībām un dzīvi un sievietēm
Stīvens izrādījās 19-gadīgais Anetes Beningas un Vorena Bītija no preses un kamerām cītīgi slēptais dēls (piedzimis kā meitene, bet vairāku gadu garumā pozicionējis sevi kā puisi), kurš raksturo sevi kā transgeju, feministu un dzejnieku
Čazs, protams, ir Šēras 42 gadus vecais dēls, kas nu jau kādu laiku ir dzimuma maiņas procesā un ne tik sen piedalījās tv šovā dejo ar zvaigzni
tas, ka 19-gadīgajam Stīvenam šķiet, ka Čazs ir izdarījis lāča pakalpojumu transpersonu kopienai stāstot par savām jauniegūtajām sajūtām un to, kā viņš izprot transpersonas, nav tas pats svarīgākais, ko es ieguvu no šī raksta; palasot Stīvena blogu šeit, es pusstundas laikā uzzināju par transpersonām vairāk, nekā visas savas dzīves laikā, kaut vai to, kas attiecas uz terminoloģiju
p.s. Stīvena jaunības maksimālisms ir dabiska lieta (cik nu dabiska tā šajā nedabiskajā pasaulē var būt), bet es daudzos punktos viņam piekrītu, kaut vairāk būtu tādu kā viņš pasaulē