07.09.11.
blogging the trip, part 1

tik daudz bilžu, ko skatīties un tik daudz visādu nifty lietiņu, kas ar mani un mums notika, kamēr mēs braukājām pa aizrobežām
gribētos visu uzreiz pierakstīt, lai nepazūd un tā
nezinu, vai sākt ar day 1, vai day 10, kas ir šodiena
vai vnk randomly

-ledusskapis ir kļuvis par dārgumu glabātuvi- -pāris minūtes pirms brauciena beigām, me and my best friend, Mr.Rabbit-

i come back anew, a different person
esmu mājās, pele un pepe guļ uz galda saldi aizmigušas
lv ir tik karsts, ka, man pārnākot mājās no rīta, pepe nevarēja normāli paiet, bet tipināja kā lācītis, kas pamodināts no ziemas miega (not that i know kā no hibernācijas pamodinātie lācīši tipina)
tas, ka ir ļoti silts, es sapratu jau vakar trijos no rīta, iebraucot rīgā ar autiņu no viļņas; mani sagaidīja madlēna savā femme fatale ietērpā (skruļļaini kastaņbrūni mati, tight black krekliņš īsām piedurknēm, dark skinny džinsi un awesome zābaki līdz celītim), viņai tieši bija beigusies darba diena (vai drīzāk darba nakts) un viņa bija happy to pick me up

ja man būtu pāris vārdos jāpasaka, kāds tad bija mans 9 dienu brauciens, es teiktu, ka tas bija viens fucking awesome trip, vnk fucking unbelievable
superīpašu to padarīja vairākas lietas, nu londona, pats par sevi saprotams, ir neaizmirstama pilsēta, it sevišķi ja izdodas padzīvot pikadillija lokā, angļi and such, vietējie cāļi, kas ļāva izbaudīt to, ko neredz parasts tūrists, viskautkas, amsterdama tāpat, lauki un ūdens un ričauki un viss dīvains
bet tomēr, bet tomēr, šī nedēļa nebūtu tik īpaša, ja man visur blakus nebūtu viena superforša meitene
srsly
kas vispār parakstījās uz pēkšņu ideju doties kaut kur velns viņu zin kur uz dullo kopā ar mani (man laikam tai brīdī bija depresija or so :))
but fuck yeah, kas par megapiedzīvojumu mums no tā visa sanāca
so, like, the biggest thanks and tightest hugs to marina,

-the best girl ever (srsly :))-
ka ar kādu cilvēku var būt tāds klikšķis un tik superforši un supervienkārši, tikpat forši kā ar brāli vai senu senu vislabāko draugu
thanks for looking after me, you did a good job :D
bet nu anyways, mums palika tik daudz kā nerealizēta, ka gribi negribi drīzumā būs jātiekas atkal (sidra bundžas plauktā and stuff)

-crazy chicks-
labi, ka man līdzi bija wonderbag, kas citiem vārdiem ir hard-shell expandable suitcase, tas noderēja lieti
so, i come back anew
i come back happy, sorted out and with a plan ahead
random pieraksti blociņā/selfounā:
-You dont change with the years or places, you change with the people you let in. The ones i've let in have been unbelievably amazing.
-Es gribu tevi redzēt, saka mans līdbraucējs un apsēžas pretī. Tā, itkā sēžot blakus manis redzēšana tiktu traucēta :)
-What I can say bout Br.upper class workers - love their sleek suits and red ties.
-rhythm IS a dancer :)



blogging the trip, part 2&3

Ārā līst lietus, tāds, kas, cerams, padarīs rītdienu dzestrāku
es varu mierīgi turēt logu atvērtu, jo pele ārā vispār nelien, savukārt, sīkā pūka pārkāpj pāri loga rāmim tikai tik daudz, lai pastāvētu uz karnīzes, un uzreiz atpakaļ
kad istabā ielido irsis (es pieņemu, ka tas ir irsis, jo tas kukainis ir izmēros stipri lielāks par biti/kameni), sīkais sāk ņurkšķēt, bet pele ieņem tādu kā sarga pozu.

man ļoti patika tās dienas, kas tika pavadītas holandē, ze nīderlandē
tas bija viens liels čills, dzīve noritēja vēsā mierā, man nebija kartes (nē, nu bija, bet nebija jāizmanto), es vēl joprojām nesaprotu, kurā pilsētas daļā atrodas studija, un nemāku pateikt ‘lūdzu’ daču valodā
lai tiktu līdz holandei, gan, vispirms tomēr bija jāpaspēj iekāpt autobusā viktorijas stacijā, uz vakara cēlienu mēs ieradāmies riktīgi ahead of time, jo no rīta naturāli nepaspējām (which sucked big time)
pirms tam mums bija plāns dienu autobusā pavadīt lietderīgi, tas ir dzert līdpaņemto sidru (kuru mēs tā arī nebūtu nopirkuši, ja nebūtu savu autobusu palaiduši garām; un, kuru pērkot, man palūdza parādīt kādu dokumentu)

tā mēs arī izdarījām - lietderīgi sūcām sidriņu, braucām ar prāmi, es jūsmoju par Doveras klintīm, the best girl ever ēda suši, vienvārdsakot, bija čills; no rīta koka tupeļu un tulpju zemē bija auksts auksts auksts, un es biju tik bezcerīgi maz gulējusi, ka mājās uzreiz biju gar zemi.

Es patiešām tur jutos kā mājās, what with Mr Rabbit becoming my best friend in no time and the best girl ever cooking up a soup (jā, jā, es zinu, ka tā nav gluži īsta zupas vārīšana, bet either way) fonā skanot Ellen jokiem
Dačlande, protams, ir dīvaina, jo viss notiek diezgan nesteidzīgi, katrs dzīvo un kustas savā īpašajā ritmā
pirmajā dienā pie manis pienāca 9/10 gadīga meitenīte un skanīgā angļu valodā piedāvāja sponsorēt viņas 30 kilometrīgo veloizbraucienu (sponsoru nauda tiktu sūtīta uz indiju vai āfriku vai kurieni, lai tur celtu skolu or something)
es būtu nosponsorējusi, bet the best girl ever nebija īsti precīzi pateikusi man no kuras pieturas jābrauc un es biju diezgan stressed out (i was like - srsly, you just left me alone here? srsly??? ) ok, es vnk biju nelaimīga, jo tantiņa pieturā man sāka prasīt kko, par ko man nebija absolūti nekādas saprašanas
holande un ričauki ir atsevišķs stāsts
krutie pusaudži laiž ar omriteņiem tā, ka prieks
ipaša vieta manā sirdī tagad gan ir saliekamajiem ričaukiem, tie ir tik fifīgi, nu tā kā man radīti
sākumā gan es uz tiem skatījos no augšas, jo nu, come on, lelles velo ar bimbuļiem, tas nav mans stils, yo :)
tu gan nevari sevi saukt par īstu holandieti, ja neesi braucis ar ričauku vienlaicīgi vedot otru

dažs labs gan paprovēja ko ekstrēmāku, līdz nokrita ķēde (tā bija viena nepaklausīga ķēde)
  
-Ladies and gentlemen, the acrobats from latvia!! - There's no chain there's no chain!
like i said, ze nīderlande bija riktīgs čills, ze kīnō (laimīgā monēta nolēma, ka tam jābūt hangover 2 ar dīvainu 10 min pauzi filmas vidū), ze pludmale (ne īstā), ze kuģīši and stuff, velo un kafija ar daudz cukura den helderā
    
amsterdama man tagad saistās ar cāļiem, kuri ir the sweetest guys i've ever met, studiju, kur var dabūt gardāko makaronu zupu (instant nūdeļ ar pīles gaļas piegaršu), un pēcpusdienas sarunām par valodām un skriešanu un plāniem un commitment, me likes
 
mājas ar mazītiņu dārziņu, rebis, zīmītes no mammas, baileys, kafija ar 5 cukura kubiciņiem, tramvaja sliedes, kur es naturally iebraucu ar san ričauku, vilcieni ar īpašu nozīmi, skolas, īfōni, good life, the best ever
  
 

Random pieraksti:
-
I hate it when i cannot speak the language of the country i'm in. But instead of bringing me down, it actually makes me wanna bloody learn it. It cant be that difficult now can it.
-
05:31am -ceļā uz ams
Migla, kas pārklājusies pāri laukiem šosejas malā atgādina man mājas. Mājas pēc gara brauciena, tur pie robežas tādas pašas miglas ieskautas pļavas, tikai Latvijas. Fuck me, pa kuru brīdi es esmu tik dziļi iemīlējusi šo vietu.


blogging the trip
part 4&5
17.11.11.


damn, man bija vajadzīgs gandrīz pusgads, lai pabeigtu blogu
bet ar all the going crazy vegetarian, being on the tightest budget ever, giving the cats the love they need and stuff, labi, ka es vispār tam vēlreiz pieķēros
you could say, I have gotten the closure (ja closure jebkad ir nozīmējis tūkstošiem bilžu caurskatīšanu, graizīšanu un labāko no labākajām atlasīšanu)
there.

atkal no otras puses, esmu kinda priecīga, ka nepabeidzu visu uzreiz, jo tad man nebūtu īpašas vajadzības iet cauri bildēm tagad, atceroties visu līdz pat sīkumiem, maaan, that was a crazy road-trip, girrl, one crazy trip :)

londona, mīļā londona
(on an unrelated note: vārdu savienojums 'mīļā londona' man asociējas ar 'mīļā māra', kas ir episks cilvēka līdz smieklīgumam stulbuma simbols, jo radies ballītes laikā, kad piedzēries uldis ietērpās ivetas kāzu kleitā un sāka lenkt vienu no meitenēm, mēģinot iesēsties viņai klēpī un saucot par mīļo māru (un māra toč nebija viņas vārds), kamēr viņa ilggadēja meitene-gandrīz-sieva saldi dusēja turpat blakus, bet nu anyways.. :))


dikti mīļa man tā pilsēta, un tik smuka, burvelīga un pretīmnākoša, kā šoreiz, nebija vēl nekad bijis
jo nu bračka, marina, tobijs, niks, I mean
tik mīļi, ka es mierīgi varēju iedomāties sevi dzīvojam tur
vēl joprojām
arī pēc 10 gadiem, kad iemīlējos tajā pirmo reizi un nolēmu, ka kādreiz dzīvošu tieši tur
english my ass

-tobijs-

tobijs dzīvo 3 māju attālumā no pikadilija laukuma, londonas sirdī, kopā ar pāris džekiem - Niku un trako dāni, kas tur nakšņo komandējumu laikā un kurš vienreiz esot piedāvājis ievākties pieliekamjā kambarī - trakais dānis vispār ir atsevišķa bloga ieraksta vērts
strādā turpat pāris minūšu attālumā un nodarbojas ta ne ar īpašumiem, ta ne filmēšanu, nu kaut ko tādu visādu, un ceļo
mājās viņi nekad neēd, virtuve kā īstu vecpuišu dzīvoklī, tāpēc viņš mūs veda brokastīs uz tādām inčīgām vietām un vakariņās arī
ja ne viņš, šis ceļojums nebūtu izvērties par tādu gastronomisku izvirtību un mēs nebūtu iedomājušies iedzert pa šotam pirms iziešanas vakara gaitās
es tai brīdī vēl nebiju veģetārisku domu pārņemta, tāpēc vnm ņēmu kaut ko normālu ar gaļu (ķip, ja ēd, tad pa īstam)
likās, ka viņa virtuvē nebūs arī nekā dzerama (bezalkoholiska) un no rītiem es būšu kraņķīga, bet tēja un cukurs tika ar grūtībām, bet atrasti
  
  
tātad, tobijs deva mums pajumti (viesistabu/virtuvi, kur parasti kāds no viņa dzīvokļa biedriem izmitina savas paziņas, citreiz pat ļoti negaidīti lielā skaitā)
 
tad viņš mūs veda uz krodziņiem, kā jau īsts londonietis zināja neaptverami daudz par pilsētu, izrādīja un 'izstāstīja' īstendu, iepazīstināja ar the pearly kings haknijā, un džentelmeniski sastādīja kompāniju vakarīgā pastaigā gar londonas tiltiem
 
awww :)
ar tobiju ir tā, ka viņš ir vienlaicīgi tāds džentelmeniski prātīgs un apdomīgs un ļoti ļoti gudrs vispār un dzīvesgudrs, un tai pašā laikā arī hipsterīgi pārgalvīgs un jautrību mīlošs
but above all, augstsirdīgs, sirsnīgs un mīļš  
the best of the best (kas vēl londonā varētu ar mani parunāt par cidonijām un bērnību)
 
vai mēs neizskatāmies kā brālīši, ko? (ja man nebūtu jaunākais brālis, es gribētu tādu vecāko brāli kā tobijs) un, damn, mums pat kedas ir līdzīgas!
  
-tobija čomi-
I'm gonna take a quick boy-shower 

   
vispār tobijs un viņa čomi ir cilvēkus mīloši, I mean, tobijs viens pats 'droši vien ir pazīstams ar pusi no londonas iedzīvotājiem, mēs tikām pieņemti viņu ģimenē nu gandrīz kā beidzot-atradušies radinieki
  
niks, wow, trakais dānis, garais puisis, kura vārdu es nezinu, jaukākie puiši londonā

cik es nopratu, izklaide, tusiņi un tematiskās ballītes londoniešiem ir svēta lieta. otrajā vakarā tobijs paņēma mūs līdzi uz savas paziņas dzimšanas dienas ballīti, par ko es jutos nedaudz neērti, jo kā tad nu iesim uz dzimeni bez dāvanas; tomēr cilvēku pūlis, kas bija savācies uz svinēšanu kāda kroga otrajā stāvā un dzīvā mūzika lika man par visu aizmirst. ļoti jauka ballīte bija, vai ne :) arī tajā brīdī, kad marina tika paslepus atstāta trakā dāņa sabiedrībā :)
    

-eating and drinking out, dzīvojamās istabas un bāri-
pēc ilgas diskusijas ar dāni, niku un tobiju (neatceros, kāpēc marina tai brīdī klusēja, laikam dzēra sidru :)) secinājām, ka bāri ir bāri, bet krogi ir kā tavas mīļās mājas dzīvojamā istaba, ar paklājiem, veciem koka galdiem, bildēm pie sienas un labākajiem draugiem (getting wasted in cosy atmosphere)
   
   
mums bija plāns izmēģināt visu ko, bet parasti tas vai nu sākās ar šotu un beidzās ar dānu alu ar pagājušājā gadā iztecējušu derīguma termiņu, vai sākās ar sidru un beidzās ar sidru :)
  
ņammīgas brokastis kamdenā (nu come on, es brokastīs apēdu nu ok, 4 sviestmaizes, tur bija tik daudz visa kā), ņammīga kafija
     
un restorāns ķīniešu kvartālā, kura loga atspīdumā mums noteikti vajadzēja nofotografēties
tur bija ļoti garšīgs alus
strītfūds vispār tur ir labs
bet, tobijam taisnība - ja grib ēst ārpus mājas, daudz jāpelna  
  
mani fascinē angļu un īpaši londoniešu attiecības ar ēdienu
viņi grib nosargāt tradicionāli klasisku angļu ēdienus fish'n'chips, mash'n'bangers un visādus pie
bet vienlaicīgi ar atplestām rokām pieņem visu jauno, visu aso, austrumniecisko, dienvidniecisko, visu, ko pasaule koncentrētā veidā var dot
apskaužu viņus

-pilsēta - kamdena-
trešo reizi pēc kārtas apzināti ieķeksēju kamdenu pie things to see and do
tas ir burvīgs rajons, it kā londona, it kā centrs, jo cauri plūst kanāls un rosība kā īstā lielpilsētā, bet vienlaicīgi it kā piepilsēta, jo pārdesmit metru no lielā kamdenas kanāla tirgus ēstuvēm un slūžām ir kluss un mierīgs rajons abās kanālupes pusēs, terašu mājas, aizauguši parciņi, gājēju+ričaukbraucēju celiņi
mēs ar marinu tikām arī vienā no angļu atpūtnieku laivām, pirms tam iemēģinot spēkus slūžu atvēršanā, tas bija tik unbelievable
vecītis anglis pēcāk ar lepnumu izrādīja savu laivu, kur pie sienām bija pielikti mūsdienu plānie radiatori, everything's sustainable and such, can you believe that
tāpēc vien ir vērts mīlēt angļus no sirds, jo viņu sirdis ir tik plašas
   
protams, kamdenas tirgi
kamdenas slūžu tirgus, kanāla tirgus, staļlu tirgus, viss tik krāšņs, jautrs un foršs
I had an awesome time
  
 
 
yep

-pilsēta - īstenda - brick lain
rajons, cauri kuram gājušas daudzas seno imigrantu paaudzes, kur ir tik ļoti sajaucies īsteni angliskais ar īsteni migtrantiem raksturīgo
iela, kas pati par sevi ir viens liels tirgus
   
   
  
starp citu, rajons, kura iedzīvotāji - ieceļotāji no bangladešas, turki un pakistāņi ar beisbola nūjām rokās sargāja savas un kaimiņu mājas londonas grautiņu laikā
keep it up, mate

-pilsēta - vietas un cilvēki-

šīs pilsētas ielas un plašums ir tik kompakts veidojums
brīvība, bet vienlaicīgi sajūta, ka tu neesi viens, ka šī vieta pieņem visus.
kādi nu mēs esam 
  
    
  
    
  
   
klasiskās mūzikas cienītāji, skrējiens ap svētā džeimsa parku un tūristi
   
   
   
d'you see how happy I look? :)
marina pat laikam noticēja, ka ārzemēs katrā pilsētā ir obligāti jānobildējas vismaz vienā telefonbūdā :)
 
us, the eye, tobijs and me strūklakas labirintā

-strīt ārt-
   
    
   
  

-hipstaaz-
  

-ričauki- (hipsteru stuffs)
ir tā, ka es esmu ričauku meitene, nu, teiksim tā, es spēju novērtēt velosipēda spēku, skaistumu un izsmalcinātību
bet marina ir vispār ričauku fans, kā jau īsts hipsters (just kidding:)) viņa iekrita vienroba (citiem vārdiem, bezātruma) velosipēdu valdzinošajās skavās
nu ir jau viņi skaisti, ir jau 
  
ne tikai fiksiji, pārējie velo arī bija uzmanības vērti
  
     
bet nu, cepuri nost tā cilvēka priekšā, kas vienroba braucamos padarīja tik modīgus

-london pride-
   
praids mums sanāca pēkšņs un negaidīts un plānots pēdējā brīdī, bet gaidīts tika ar lielu nepacietību
I mean, come on
tās krāsas, tās disko mašīnas, zēni, kas ir vairāk dāmas, nekā es jebkad varētu būt, puspliki vīrieši, dykes on and off bikes, alus, alus, alus, dejas, cilvēku pūļi soho
effing gorgeous!
   
   
   
   
   
 
 
un pēcpusdiena praida noskaņā
  
   
drummers!!
crazy naked girl! (creepy)
  
  
saruna ar bračku - davai, aiziesim uz to grāmatu veikalu, kur marina nespēs nopirkt kartiņas un es bezmērķīgi staigāšu gar grāmatplauktiem un apbrīnošu kaut kādu stulbu enciklopēdiju un pēc tam mums visiem trim drausmīgi gribēsies čurāt?
  
paldies the best girl ever, ka pierunāja mani nobildēties ar policista kungu un kundzi :)
damn! :)

-akvārijs-
marina teica, ka jāiet, nu ok
dzīvnieki nav my favourite thing, zoodārzs bērnībā man patika tikai tik daudz, ka pēc tam vnm devāmies uz karuseļiem mežaparkā

jāsaka, ka sajūtas ir neaprakstāmas
vaska muzeji un tādas lietas nestāv ne blakus šim brīnumam
tur var stāvēt vnk vaļā muti un atplestām acīm
vērojot haizivis, kas lēnīgi riņķo viena pēc otras, bruņurupučus, kas negaidīti parādās bildētājiem par prieku
šajā vietā netraucē mazi bērni un cilvēki ar ziepenēm rokās
te katrs ir zemūdens pasaules apburts
just me and you
  
   
  
-so, there-

random pieraksti blociņā:
- adjectives - smart parents' shit
- if we hadn't missed the bus, we wouldn't be here now
- it'd be nice to sing too, it's like my voice is broken or blocked
- unattach me/ yourself from me
- No analysis and no conclusions. Just being.
- Dīvainā kārtā, kas man ceļā pietrūkst visvairāk, ir tas, ka mājās es esmu pieradusi dungot randomos brīžos un tas ir tikpat forši kā skriet. But srsly, running is such a miraculous thing. There.
- Random time and random thoughts. Wanna remember a single thing.

   
 
doveras klintis, taking my breath away
vēlreiz paldies marinai par superīgām bildēm, srsly :)
and see you soon :)