tīri labi iepatikušies svētdienu vakari
jo mamma skaipā

53 dienas till home
to my babies, to my flat, and all the people I miss so much

un ome vēl vinnējusi laimestu loterijā, awesome

nekad neesmu nogulējusi darbu
like, vienmēr dzirdu modinātāju, un, ja kas, spēju piecelties un būt gatava 5 min laikā
izskats un pašapziņa tādos gadījumos (kas kopā sastāda varbūt reizes piecas visā mana darba mūža laikā), protams, ciestu, bet nu ko tu cilvēk padarīsi

Eds, toties, pavisam cita runa

ir tāda cilvēku grupa
varētu būt, ka tādu ir daudz, bet soc.tīklos es izvēlos tādus nepiedraugot un sadzīvē no tādiem sanāk veiksmīgi izvairīties
bet, zin, nejauši caur kaut kurieni izspraucas
tādi, kas sākotnēji izskatās pēc prātīgiem ļaužiem

viņiem piemīt izteikti agresīvs stikla kastes sindroms. tāds 'ja tu neesi ar mums, tātad esi pret', tāds 'kā tu vari runāt par saudzīgu attieksmi pret dzīvniekiem, ja neesi vegāns', tāds 'kā tu drīksti just līdzi occupy gezi dalībniekiem, ja tepat eiropas sirdī parīzē, londonā un velsviņzinkur policija ir tik pat brutāla', tāds 'kā drīkst izglītot pusaudžus par kontracepciju, ja latviešu tauta izmirst'.

well, you know them.

pats bēdīgākais ir tas, ka es īsti nespēju tādus vnk atdraugot; cerība, ka varbūt šis cilvēks kādu dienu sapratīs, cik šauri skatās uz dzīvi, vēl nepamet manu sirdi.

heh