esmu sapratusi, kas mani tik sparīgi velk uz mājām -
jūtos tur daudz labāk, jo viss apkārt šķiet īsts un supernozīmīgs (meaningful)

tur ir īsts dārzs, kur var stādīt ābeles un ravēt zemenes; ir Latvijas meži, kas ir apbraukājami ar mīļum mīļo velo un jūra ar smiltīm un saule ar D vitamīnu, un snovbordam radīti pakalni; ir ārkartīgi mīļu cilvēku pilna Rīga; mani draugi, mana pilsēta, mani mazie; ģitāra; darbs, kas ir tik fucking amazing.

lietas, ko es daru tur, liek man justies forši. ka es daru kaut ko labu, kaut ko, kas attīsta mani un apkārtējos.

lietas, ko es daru šeit, liek man justies kā robotam.

kā tajās amazones noliktavās.

not my dream coming true at all.

sīpolus burciņās likt pārāk agri?

no sugar

day 1

visproblemātiskākais, šķiet, būs darbā tējas nedzeršana
ļoti liels cukura patēriņš darbā man bija ikdiena

pa ceļam paspriedu ar brāli, cik visa kastītēs un maisiņos saliktā pārtika veikalos ir piepičkāta ar ķīmiju (as in apzinātu ķīmiju, nevis pārstrādes procesā radušos blakusproduktu)
viņš kļuva dusmīgs, jo iedomājās, ka es viņam tagad liegšu dzert kafiju ar cukuru (uz ko es stulbi atteicu, ka 'padomā par to, kāpēc tu bez tās kafijas nevari iztikt un izdari secinājumus') :)

anyways, dzeru daudz ūdens un gaidu ķermeņa atbildi

day 1 beidzās veselīgi -
bezcukura brīvības iespaidā nopirku seleriju (pirmo reizi dzīvē) un saldos kartupeļus. un vēl šādus tādus produktiņus.
par tiem kartupeļiem tagad nezinu - tos, kā parastos, var zupās likt un vārīt un cept?
hopefully.