auskarus izdevās palaist vaļīgāk, bet kā būs, kad būs pirmo reizi jāliek iekšā īstie, nezinu, tas caurumiņš takš tik mazīītiņš

likumpārdevēji :)

ir tik interesanti sastapties ar neizpratni, ja visu dzīvi esi pavadījis atmosfērā, kur viss, ko tu dari, tiek uzskatīts par pareizu.

nesen veikalā satiku bijušo klasesbiedru no pamatskolas laikiem; es viņu neatpazinu, viņš mani jā. nu puisis kas puisis, noskaidrojām kurš ir kurš, viņš bija ar citiem puišiem, iedzēris, sarunu neturpinājām, čau čau atā atā, mēs ar draudzeni gājām mājās, bija interesanti, bet nekas vairāk. ja būtu kādā ballītē, ne veikalā, papļāpātu.
šodien draudzenes brīnās, kāpēc es ar viņu neparunājos, bez maz vai pārmet, nu kā tad tā nu kā tad tā.
man atkal ir tā - kāpēc lai es ar viņu īpaši runātu? lai izstāstītu kur es strādāju and such? mani ne pārāk interesē, kur strādā viņš un cik liela viņam ģimene. nevis vienaldzība, bet nu man nevajag to small talk. don't give me that. savukārt veikals kaut kādai lielākai sarunai liekas par prastu.
tā es sastapos ar neizpratni, pat kaut kāda veida neiecietību. un devu pretī neiecietību citā jautājumā, kurš man likās pašsaprotams.

secinājums viens, pie tam, man pašai arī no tā jāmācās:
don't ask me to do things you do, we're not the same. i see the world my way, you have your own. let's stick with that and just have a good time together.