vakar, kā pierasts, pazīlējām
kārtis parādīja to, par ko esmu daudz domājusi, un dažas dziegan negaidītas lietas
1. iekšēji esmu nobriedusi un gatava ne tikai nomainīt darbu, bet arī profesiju, kas manā gadījumā ir radikāli
2. protams, bēbju tēma, ko ir īpaši aktualizējusi Pele
karoč, tuvāko divu gadu laikā vajadzētu tikt pie bēbja
3. un tad vēl tā sirds lieta, kas prasīs pacietību, bet bez kaut kāda konkrēta iznākuma
kaut gan, tas jau ir tieši tas, ko es biju gribējusi, vai ne tā..

es tevi vienmēr gaidu
over

jā,
leo and leo don't really work out too well together
upd: jo baigi badās
ļoti ļoti ļoti attāla saistība ar badass

Pelei ir uzmanības deficīta sindroms un problēmas ar koncentrēšanos - viņa stiepjas, lai paķertu džempera maliņu ar nadziņiem sev klāt un tad tā, hops, un mazgājas. hyper.

līdz klasei kādai devītai es mēdzu bastot latviešu valodas stundas, kad mēs rakstījām sacerējumus. tajās divās reizēs, kad mani atrada bibliotēkā, atvilka uz klasi un tomēr nācās sacerēt kādu gara darbu par zelta zivi un trīs slepeniem vēlējumiem vai lāčplēša lomu spīdolas dzīvē, es konstanti saņēmu 3 par saturu. un 8 par kļūdām.
man bija saulaina bērnība.

dzīvnieks, ar ko mani varētu vislabāk asociēt ir strauss.
un ne jau tāpēc, ka strausi ir izskatīgi un graciozi skrējēji, nē.
kā tāds strauss, es iebāžu galvu smiltīs un turu, convinced, ka esmu neredzama un netverama, bet, kad briesmas ir pavisam pavisam tuvu, izlecu ķipa ārā un iesperu tām pa dirsu. briesmām. big time.

sakārtojiet, lūdzu, savu virtuālo dzīvi, izsaukuma zīme
you'll feel a lot better

es nemaz negribētu, lai mans potenciālais bērns izaugtu šajā dīvainajā vietējo bērnudārzu un skolu sistēmā. tas ir vardarbīgi. visas tās mārtiņdienas un kaut kādi lame pasākumi.